Ja nebūs naudas, tad arī tās drošības sajūtas ne. Daudzas sievietes iemācījušās būt neatkarīgas un pie visiem grūtību iemesliem vaino savus večus. Ja sieva mājās to vien dara kā zāģē, tad nav jābrīnās, ka vecis labāk iet no mājas uz garāžu dzert alu. Ja sievai nešķiet seks tik svarīgs kā vecim, tad nav jābrīnās, ka šim ir mīļākā. Sievietes ir kalpones pašas sev. Ja grib dzīvot ar pastāvīgu cietējas sajūtu, tad tā ir viņas pašas izvēle. Pašas ir mīkstas un dzīvo iedomātā ilūzijā un kad nenotiek kaut kas pēc to scenārija, tad redz visi veči esot vienādi. Tikai prasa, gaida un čīkst lai pret viņām izturas tā un šitā, bet pašu attieksme un uzvedība jau šķiet nevainojama. Tām kuras tik čīkst ir tāda daba, suga un lai kā būtu tās būs neapmierinātas tā vai šā. Bet nav jau tik traki. Ir arī tādas kuras dara un viņām ir viss. Viņas saprot, ka lai ko saņemtu ir arī jādod. Lai tevi cienītu ir arī jāciena. Lai tevi apmierinātu ir arī jāapmierina. Ir pašām jāveido tā drošības sajūta.
Rakstā vēl pietrūkst nianse,kad ğimenē rodas grūtības,tās ir jārisina abiem.Jebkāda rakstura grūtības,nevis būt mīkstajam un uzmest visu uz sievietes pleciem un nogrūst spriedzi pie mīļākas,kur nav nekādas atbildības un dzīvot bezrūpīgu otro dzīvi.Vēl ko vīrieši nesaprot,ka mēs neesam kalpi,mammas viņiem,un tas ka aizejot uz darbu nostrādājot savas stundas ar to arī viss beidzas un esmu varonis.