Mani mamma bieži ierobežoja, sakot ar ko labāk nebūtu vērts kopā pīties, jo tas jau nekur tālu netiks utg., un atceros cik ļoti gan no sākuma tieši pretējo gribējās darīt, bet tagad jau padsmit gadus vēlāk acis izbrīnā paveras no tā cik precīzi gan viņa toreiz teica! Un liekas neaptverami tik ļoti precīzi tas viss tika pateikts, lai gan tad likās,ka mēs jau visi vienādi vienaudži bijām ar saviem niķiem un nedarbiem, kā arī vēlmi pabūt tai "sliktā bērna" lomā! Katrā ziņā paldies mammai par kontroli un pareizo padomu došanu
Raksts vienpusīgs un audzināšanas metode nav gluži pareiza.Audzināšanas metode drīzāk veicina dogmātiski domājošu cilvēku veidošanos mūsu mainīgajā pasaulē.Kas savukārt novedīs pie problēmām daudzās dzīves sfērās.Bērniem drīzāk ir jāskaidro,kas un kapēc notiek, kā arī izvēlētās rīcības sekas.Tad var cerēt,ka no viņiem arī izaugs domājoš indivīds un nevis šablonveidīgais primāts,kas domā savu iemācīto dogmu iespēju rāmjos.Mūsdienās lielākā problēma drīzāk ir mūžigais laika trūkums vecākiem nodarboties ar savām atvasēm.Tas cik labi izaugs jūsu bērni ir atkarīgs tikai no vecākiem un sociālas vides ,kurā tie aug.Kaut gan sastopami ari izņemumi.
