Pēc visiem šeit komenrētājiem saprotu, ka darbs šis ir elemmrtārs. Zinot jūs vīriešus (un arī daudzas slinkās sievietes) jums māju sakopt ir pavirši uzslaucīt divas telpas un ēst uztaisīt ir pelmeņus pagatavot. Man ,piemēram, vēl bērnu nav, bet nesaprotu kā fiziski spētu to pavilkt. Es mājās no darba esmu stundu agrāk kā vīrs ( strādāju bez pusdienslaika, lai viņu mājās sagaida siltas vakariņas). Tad cenšos sākt ikdienas darbus, kaut ko izdaru, tad nemanot esmu iekritusi pusnaktī gultā, jo vairāk nejaudāju. Tā pavadu katru dienu. Brīvdienas. Izklaides? Ak nē, sapņo vien. Es berz podu pēc cūkām, vāc citus viņu s#dus un tev vēl virsū uzbrauks, ka neko nedari un pārāk maz pelni. Vai es viņu mīlu? Jā. Vai es ar viņu vēlos bērnus? Tagad jau varu teikt, ka nē.
