Pats esmu tam gājis cauri un sapratis, ka tad kad beidz dzīvot pašpietiekamu dzīvi un sāc dzīvot attiecībās ar otru pusīti, tu nemanot pats sev, sāk kļūt garā vājš un viegli ievainojams. Kamēr viss ir labi, to nemaz nejūt, kā ar laiku ir saindēts tavs prāts, kā narkotika, un kad attiecības izbeidzas, mocies gadiem neiedomājamās morālās mokās, kā lomkās bez kārtējās devas. Tādēļ pašpietiekamība ir kā drošības vairogs.
