Redzot, kādos apstākļos šis mazulis brēc, nepasmaidīt nav iespējams. Atceroties, kā bļāva mūsu suņa stipri sakostais ežu mazulis, pat tagad, pēc, apmēram, 8 gadiem, vārda tiešā nozīmē, sažņaudzas sirds un asaras nevaru apturēt, jo neko nevarēju mazajam palīdzēt un viņš drīzumā nomira. Sakliedzu vaininiekam visādus lamu vārdus un vēl ilgi nevarēju just pret viņu to sirsnīgumu, kāds bija pret viņu līdz tam. Ticamāk, ka suns mani bija sapratis, jo vairs ne reizi nemanīju, ka viņš kādu ežuku būtu aprējis. Bet, varbūt, ežu ģimene izvēlējās citu dzīves vietu?
Vajag izvēlēties pareizo meistarīti! Pati piedzīvoju, kad tika pieaudzētas briesmīgas skropstas, puse dabīgās skropstas izkrita, bet uzzinàju profesionālu meistarīti Valmierā un atsauksmes tiešām labākās, cilvēks dara savu darbu no sirds ar ideālu kvalitāti