man nekad nebus bernu, jo neviens virietis musdienas brivpratigi negrib bernus. un man jau ir 35, kamer kadu atradisu vismaz tadu lai apauglotu, bus jau 40, ta ka- man viss jau ir nokavets.
Arī man ir 42 un domāju, ko darīt. Pirmais bērns jau izaudzis (jaunības dienu), bet vīrs grib otru- savu. Pati esmu dzimusi mammai 40 gados. Tā nu es te mīņājos...
Es, protams, ļoti atvainojos, bet šausmīgāku rakstu es neesmu lasījusi. Netrūkst tas, ka raksts noteikti ir "nokačāts" no kāda cita saita, būtu vismaz kļūdas izlabojuši, citādi nav lasāms. Kāryējā klikšķu mednieku lapele ar google translate tulkotajiem raksteļiem. Par permanentajām uzacīm - man ir, es beidzot esmu laimīga, ka nav jāstāv pie spoguļa un jāmokās ar zīmēšanu. Raksts iet arī pilnīgās pretrunās - permanentās uzacis sliktas, bet uzzīmētas labas, taču māte daba mūs apveltījusi ar dabisko skaistumu. Kāds, uzzīmētām uzacīm, sakars ar dabiskumu. Manas uzacis ir neciešamas, viņas ir, bet nav redzamas, ļoooooti gaišas. Respektīvi, ja es viņas neuzzīmēju, izskatījos kā cilvēks bez sejas. Loģiski, ka ir jāatrod labs meistars, ar labām atsauksmēm, nevis lētāk un ātrāk.