Man ir 2 puikas,ar vīru nodzīvoju 15gadus un izšķīros tikai tāpēc ka vīrs gribēja trešo bērniņu.Es jau nebūtu pret,kaut vai piecus dzemdēt. Bet ar domu vien kā bērnus pabarot un apģērbt,lika man aizdomāties.Es nevēlos dzīvot un domāt vai man būs rīt ko ēst un vai man pietiks naudas lai bērnus apģērbu. Ir taču sievietēm jādomā pirms dzemdēt bērnus.Taču vai tad jūs dārgās māmiņas domājat kā jūtas bērni, ja viņi redz kā jūs nespējat viņus materiāli nodrošināt. Vīri un tēvi iet un aiziet, bet mātes ar bērniem paliek vienas.Tāpēc piekrītu tām sievietēm kuras saka ka pirms dzemdēt bērnus, padomāt vai tu viņus pabarosi.
Mēs nekad nevaram zināt kā dzīve iegrozīsies. Bērni ir laime un tie nerodas tikai no viena vecāka bet gan diviem. Ja katrs no sava teva- tad varbūt vēl varētu saprast kāpēc būtu tāda attieksme. Bet mūsu valstī bērniem nav vērtības un valsts nepalīdzēs daudzbērnu mātei kas palikusi viena. Tiem, kas piekrīt šim rakstam, es novēlētu saprast cilvēkus un kļūt pašiem par vecākiem lai saprastu ka daudz bernu- nav nelaime, bet nabadzība - nav tikai mūsu pašu vaina.