10 gadus apmēram pusstundu katru rītu vingroju uz paklājiņa.(Vingrojumu kompekss no sanatorijas Vaivari.)Kādreiz ļoti sāpēja mugura,tagad viss OK.Vajag tikai piespiešanos no sākuma,tagad tas kā rituāls bez kura nevar iztikt.
Man ar pirmo bernu arii bija ljooti gruti. Veerteejums, ka ir paarspiileeti, manupraat ir nevietaa, katrai sievietei ir savaadaak. Vienai vieglaak, citai gruutaak. Es 2 nedeeljas pec dzemdiibaam nevareeju nirmaali paiet un seedeet. Man bija bailes pat mazo mazgaat...paliidzeeja mamma. Un kaa es raudaaju kad mazajam nabassaitiite noktrita! Un piena man nebija. Bet ar otro berninju bija daudz vieglaak un pavisam savaadaak...
bija tikai niecīga daļa no tā visa. Te laikam pārskaitīts viss kas varētu būt nav teikts ka vis būs kopā. man bija tikai ka sāpēja vēders kad mazo baroju un čurāju interesantā pozā jo dedzināja šuvuma vietās))