Mani radi paņēma pusaugu suni no patversmes, kura dabas niķis no iepriekšējās dzīves bija klaiņošana. Izbraucot ceļojumā ārpus LV atdeva man uz laiku viņu pieskatīt. Attiecības ar šo suņuku man bija ļoti labas, bet ar visu to,ka viņš tiek mīlēts un vadāts svaigā gaisā... pats izmuka devās klaiņot. Atklājās, ka pats bija atradis ceļu atpakaļ uz manu radinieku mājām, pāris stundas sēdējis zem viņu logiem (kaimiņi pastāstīja) un vakara pusē sēdēja pie manas mājas durvīm.
Vairums parazītu vai to oliņu pārdzīvos jebkuru cepšanu. Tā kā cepšana gan nebūs variants, ja gribi būt drošs. Seviški labs piemērs ir akna, bet to nu gan ne visi ēd. Ja žultsvados būs parazīti, kā reizi tikai pēc cepšanas tie nāks ārā,procesu mierīgi pardzīvojot.
Izbraucot ceļojumā ārpus LV atdeva man uz laiku viņu pieskatīt.
Attiecības ar šo suņuku man bija ļoti labas, bet ar visu to,ka viņš tiek mīlēts un vadāts svaigā gaisā... pats izmuka devās klaiņot.
Atklājās, ka pats bija atradis ceļu atpakaļ uz manu radinieku mājām, pāris stundas sēdējis zem viņu logiem (kaimiņi pastāstīja) un vakara pusē sēdēja pie manas mājas durvīm.