bet es nevienam neko nelūdzu, tieku ar visu galā pati, ir grūti, citreiz ir nereāli grūti, nevaru atļauties nopirkt neko lieku, sev vispār neko atļauties nevaru ir reizes kad gribas padoties, vienkārši aizbēgt no visa un visiem..bet es cīnos.. es saņemos, jo man ir dēļ kā.. vel vairāk, es plānoju pamazām uzsākt savu biznesu, noliku auto vadītāju tiesības, privāti piepelnos, gatavojot uzkodas, utt mājās.. laika sev nav vispār, brīva laika nav.. bet tas beigsies, ir jādomā mīļās dāmas uz priekšu, ir jādomā par to vai jūs spēsiet vienas audzināt bērnu bariņu, vai jūs būsiet gana stipras gan garīgi gan fiziski.. ir jādomā pirms dzemdēt, pirms bērniņu uztaisīt, visi mēs zinām kā bērni rodas..ir jādomā..protams ir izņēmumi, tāpēc neesam viennozīmīgi savos spriedumos un nosodījumos..jo dzīvē neko nevar paredzēt, neviens nezin kas ar pašu var atgadīties rīt, un tad mīļās nosodītājas, padomājiet, vai jūs ar to visu tiktu galā, pašas, bez palīgiem.
Ir jau arī tā,ka pilsētas domes grib izcelties-iet nofotogrāfē daudzbērnu ģimenīti un tad lūdz palīdzību-kur lūdz drēbes un pārtiku,lai tikai cilvēki vairāk ziedo neviis pašiem būtu jādod.Zinu pat konkrētu gadījumu,bet neminēšu.bet no ārpuses cilvēki spriež pēc sava prāta.Domei ir vienalga kā tas izskatās.
hmm.. man šajā ziņā ir dalīts viedoklis.. biju precējusies, vīrs ļoti gribēja bērnus, pierunāja vairāk vai mazāk, jo pašai bija bail.. ar gadiem vīrs sāka vairāk dzert, un parādījās psihiskas problēmas, diemžēl.. es viņu izmetu no mājas,man bija iemesls, pamatīgs, bet nu to publiski neizklāstīšu.. caur tiesu panācu alimentus ka viņam jāmaksā, bet viņš nemaksāja, tad cīņa panākt no uzturlīdzekļu garantiju fonda, bērni viņam neinteresē, audzinu pilnīgi viena, jobijušais vīrs pateica ka bērnus esot gribējis tikai tapēc lai noturētu mani. vecāku man nav, viņa māte arī ir vienaldzīga.. pa dzīvokli jāmaksā vairāk par 200 eiro, bērnu dārzs diviem puišiem, meitai skola, apavi, apģērbs utt.. dzīvoklī piespiedu kārtā, pēc īres līguma jāveic renmonts, bijušais vīrs kā pēdējais kretīns uz mana vārda paņēma ātros kredītus, nospēlēja automātos, pierādīt to esot liels čakars, tapēc pati vien maksāju, tā teikt par savu naivumu... es strādāju, gluži par minimālo nē, bet tuvu tam, pilnu slodzi..
