Vairāk varu piekrist nekā nepiekrist. Cik cilvēku tik pieredzes. Visā šajā piedzīvojumā ir ļoti svarīgs emocionālais stāvoklis,cik tu esi sapratusi un gatava būt par mammu. Pirmos 3 mēnešus,biju neizgulējusies un satraukta,cēlos ik pa 3 st naktī,kad sākās kolikas tad pa dienām bija traki,mazais varēja brēkt pat 3 st no vietas. Jo vieglākas dzemdības,jo vieglāks pēcdzemdību periods. Bet ar laiku daudz kas aizmirstas
10 gadus apmēram pusstundu katru rītu vingroju uz paklājiņa.(Vingrojumu kompekss no sanatorijas Vaivari.)Kādreiz ļoti sāpēja mugura,tagad viss OK.Vajag tikai piespiešanos no sākuma,tagad tas kā rituāls bez kura nevar iztikt.
Man ar pirmo bernu arii bija ljooti gruti. Veerteejums, ka ir paarspiileeti, manupraat ir nevietaa, katrai sievietei ir savaadaak. Vienai vieglaak, citai gruutaak. Es 2 nedeeljas pec dzemdiibaam nevareeju nirmaali paiet un seedeet. Man bija bailes pat mazo mazgaat...paliidzeeja mamma. Un kaa es raudaaju kad mazajam nabassaitiite noktrita! Un piena man nebija. Bet ar otro berninju bija daudz vieglaak un pavisam savaadaak...