Zinātnieki no izpētījuši, kāpēc no baktērijām un vīrusiem nevar izvairīties
25.05.2018
 Foto: takprosto.cc Advertisement
Lai cik nopietna attieksme mums būtu pret higiēnu, lai cik rūpīgi mēs mazgātos, bet uz katras mūsu ķermeņa daļas joprojām paliek daudz dažādu organismu: baktērijas, vīrusi, sēnītes, arheji.
Raksta turpinājums  Foto: takprosto.cc Mikrobi organismā Profesors Robs Naits no Kalifornijas universitātes ir pārliecināts, ka mikrobi cilvēka ķermenī aizņem daudz vietas nekā pats cilvēks. ”Katrs no mums ir vairāk mikrobu sakopojums nekā cilvēks.”  Foto: takprosto.cc Viņa kolēģis, mikrobiologs Sarkis Mazmanjans, ir pilnīgi pārliecināts, ka cilvēku veido cilvēka DNS un viņa zarnu mikrobu DNS maisījums. Naivi ticēt, ka tik milzīgs mikrobu skaits nekādā veidā neietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Tieši to mijiedarbība ļauj ķermenim nodrošināt vitāli svarīgus vitamīnus.  Foto: takprosto.cc Pateicoties antibiotiku un vakcīnu uzlabošanai, cilvēce ir uzvarējusi bakas un apturējusi tuberkulozi. Bet cīņā pret ”sliktām” baktērijām zinātnieki ir nodarījuši kaitējumu arī “labajiem” mikroorganismiem, tāpēc pieaudzis imunitātes problēmu skaits, uzradušās jaunas slimības.  Foto: takprosto.cc Fakti par baktērijām cilvēka ķermenī: 1. Mūsu ķermenī baktēriju skaits pārsniedz šūnu skaitu aptuveni 10 reizes. 2. Bērns piedzimst bez baktērijām, bet trīs gadu laikā tā mikrobioms izveidojas gandrīz pilnīgi. 3. Dažas baktērijas var nodarīt kaitējumu, bet citas - ieguvumu. Bet ir baktērijas, kas var būt gan kaitīgas, gan noderīgas, atkarībā no cilvēka veselības.  Foto: takprosto.cc 4. Baktērijas var pielāgoties antibiotikām un veidot mutācijas, kļūstot par bīstamām veselībai. 5. Probiotikas nav tik ļoti labas kā reklamē. Fakts ir tāds, ka, dzerot probiotikas, kurās ir vairāki mikroorganismu veidi, mēs nevaram pilnībā atjaunot mikrofloru, kas sastāv no tūkstošiem sugu. 6. Kaitīga pārtika ietekmē ne tikai cilvēka ķermeņa uzbūvi un svaru, bet arī mikroorganismu tipu, kas dzīvo gremošanas traktā.  Foto: takprosto.cc Šobrīd medicīnas nozare, kas pēta mikrobiomu un tā atjaunošanu, ir agrīnā attīstības stadijā. Tomēr pētnieki cer, ka laika gaitā bakterioloģiskās vides monitorings kļūs par parastu parādību, un tas ļaus cilvēkiem saglabāt veselību. Foto: takprosto.cc Kā jūs domājat, vai mikrobioloģijas attīstība var glābt cilvēci no neārstējamām slimībām? Vai vienkārši pievienos jaunas problēmas? Patika redzētais? Iesaki draugiem Nākamais raksts
Jaunākie komentāri
Pierakstīties iknedēļas jaunumiem |
