Nogalināšanas amata apmācīšanai pagāja gadi, jaunus biedrus ievilināja jau bērnībā, bet pilnvērtīgi sektas locekļi viņa kļuva tikai pieaugušajā vecumā. Ārpus sektas viņi bija vienkārši cilvēki, par tugu varēja kļūt jebkurš - policists, tirgotājs, ražotājs. Sektas noslēpumi tika nodoti no paaudzes paaudzē.

Strādāja viņi vienmēr cik vien iespējams tālu no mājas, un ņemot vērā tā laika realitāti, Indija bija sadalīta neskaitāmajās mazās teritorijās, kurās valdīja dažādi kņazi. Tāpēc atlika vien šķērsot robežu starp tiem, lai risks tikt atpazītam samazinātos praktiski līdz nullei. Vienatnē nekad neuzbruka. Parasti shēma bija vienkārša, izlikās par ceļotājiem, ieguva citu uzticību, bet tad negaidīti uzbrukt. Lieciniekus neatstāja, nogalināja pat dzīvniekus.

Kas ir interesanti, sektas iekšienē nebija nekādas kastu atšķirības, daudzās bandās bija pat musulmaņi, kuri bija ārpus Indijas kastu sistēmas. Kaut gan tas ir viegli paskaidrojams ar to, ka tugiem bieži nācās tēlot citus cilvēkus, piemēram, tēlot, ka ir kādas citas kastas pārstāvji, kas jau ir liels grēks.

Tugi iedalījās trīs grupās: žņaudzēji, dūrēji un indētāji. Vispopulārākie bija tieši žņaudzēji. Viņa ierocis bija rumals - zīda lakats ar smagumiem, visbiežāk monētām. Pēc leģendas, Kali iemācīja pirmos tugus nogalināt ar rumalu, neizlejot ne piliena asiņu, lai Višnu nespētu atkal no asinīm radīt jaunu dzīvību.

Pēc uzbrukuma tugi dalīja trofejas, bet pēc tam veica dziļus iegriezumus upura ķermenī un ieraka dziļi zemē, lai Kali var izdzert no viņiem asinis. Kapavietas nosedza ar akmeņiem, lai savvaļas dzīvnieki tās neizraktu.

”Medībās” viņi izgāja rudenī un līdz pavasarim varēja nogalināt tūkstošiem cilvēku. Tas neskatoties uz to, ka sievietes, spitālīgos, cilvēkus ar fiziskām kroplībām, kā arī kādu īpašo kastu pārstāvjus, kuri bija pietuvināti Kali, nedrīkstēja žņaugt. Starp citu, sievietes nenogalināja tikai tādā gadījumā, ja tās ceļoja vienas.

1831. gadā britu koloniālā vadība pievērsa uzmanību situācijai un faktiski pasludināja karu tugiem. Lielus panākumus šajā cīņā sasniedza majors Viljams Slimans, kura vadībā tika noķerti, bet pēc tam sodīti ar nāvessodu vai izsūtīti uz katorgu aptuveni 5000 slepkavas. Pārējiem pēc šādas tīrīšanas nācās noslēpties un vispār pārtraukt savu nežēlīgo nodarbošanos.

Starp noķertiem noziedzniekiem visvairāk izcēlās cilvēks, kuru sauca Behrams. Viņš atzinās 931 cilvēka slepkavībā! Vidēji savas dzīves laikā parasts tugs nogalināja aptuveni 100 - 150 cilvēku.

Kaut gan pašlaik ar vien vairāk mūsdienu Indijas vēsturnieki sliecas, ka tugi - tas ir kolonistu izdomājums. Tie aizbildinoties ar tugu apkarošanu, nomāca ekonomiski neatkarīgus iedzīvotāju slāņus.

Mūsdienu tugi katru dienu 18:00 upurē Kali gaiļus. Bet dažreiz notiek arī gadījumi, kad tiek upurēti arī cilvēki.

Kur patiesība, kur meli - tas tev jāizlemj pašam. Gaidām tavu viedokli komentāros.