Svarīgi! Tie, kam ir bērni izlasiet šo! Šo vajadzētu bērniem mācīt skolās...

Advertisement
Advertisement

Mūsu bērni - tas ir pats dārgākais, kas mums ir. Mēs nevaram iedomāties, ka ar tiem notiek, kas slikts. Tāpēc bieži vien, vecāki, kuriem ir pirmsskolas un skolas vecuma bērni, aizmirst par vienkāršiem likumiem.

 

Raksta turpinājums
Izpildīt šos likumus nav taču nemaz tik grūti. Mēs pastāstīsim tev, kā aizsargāt jebkura vecuma bērnu no pašām populārākajām problēmām.
1. Iemāci bērnam piezvanīt mammai vai tētim, kad viņš ir izgājis ārā, ieradies mājās no skolas vai devies uz treniņu. Tam ir jārāda piemērs. Mamma un tētis bērnam redzot zvana viens otram, ziņo, ka ir atnākuši no darba, vai no veikala.

Bērna uzmanību vajag akcentēt uz to, ka vecāki uztraucās viens par otru. Ja liks bērnam zvanīt, tad viņš var sāk domāt, ka no bērnības viņu kontrolē, ierobežo un neuzticas viņam.
2. Pirms dodaties uz pasākumu, kur būs daudz cilvēki, piemēram koncerts, nofotografē savu bērnu pilnā augumā.

Vecāki, kuri ir pazaudējuši savu bērnu, panikā nespēj normāli paskaidrot, kā bija apģērbts bērns. Bērnu būs vieglāk meklēt, ja parādīs fotogrāfiju un teiks: jūs šo bērnu neesat redzējuši?

Ja bērnu nevar atrast tuvākajās 2-3 stundās, tad tā būs pati svaigākā fotogrāfija, ar kuru strādās policija.
3. Vecākiem vajadzētu zināt, cik ilgs laiks bērnam ir nepieciešams, lai atgrieztos no skolas, pulciņa, privātskolotāja mājās. Ja, piemēram, tās ir 30 minūtes, bet bērns nav ieradies pēc 60 minūtēm, tad vajadzētu celt trauksmi.

Vajag rakstīt, zvanīt absolūti visiem: bijušajiem vīriem, vecmāmiņām un vectētiņiem, klasesbiedru vecākiem, klasesbiedriem. Nevajag domāt, ka tas ir neērti. Neērti būs, ja viņš vairāk nekad neatradīsies.

Priekš kam to darīt? Tu nekad nezini, kas varēja notikt. Piemēram, bērns varēja sabīties no kaut kā, aizskriet no kāda, atrodoties maz zināmā rajonā, viņš varēja iet pa kādu citu adresi.

Ja tu esi pārliecināts, ka bērns ir pazudis, nekavējoties zvani policijai. Zvans uz numuru 112 - tas jau ir ziņojums par pazušanu, kas tiek pieņemts un piefiksēts. Stāsts par trīs dienām - mīts, meli un policijas nevēlēšanās strādāt. Tāds likums neeksistē.
4. Visiem ģimenes locekļiem (bērniem un vecvecākiem arī) būtu labi uzstādīt uz telefona programmas. Tās var būt ”Mani draugi” (uz iPhone), ”Mana ģimene” (uz Android). Bet atceries, ka šīm aplikācijām ir vajadzīgs interneta pieslēgums.

Šajā gadījumā jums vajag pieslēgt mobilos datus. Priekš kam? Pēc tava telefona pieprasījuma nevienam operatoram nav tiesības izsniegt tava bērna telefona koordinātes, bet caur šīm aplikācijām jūs tās varat redzēt.
5. Iemāci bērniem teikt ”ne”, nerunāt ar svešiniekiem un neklausīties viņos. Mēs bieži vien mācam bērnus klausīt mammu, tēti, aukli, vecmāmiņu, audzinātāju, nestrīdēties ar šiem cilvēkiem, būt pieklājīgiem. Rezultātā mēs saņemam bērnus, kuri aiziet ar svešiniekiem.

Pirmkārt, paskaidro bērnam, kuri ir sveši cilvēki. Ka tas ne vienmēr var būt briesmīgs onkulis, tā var būt arī jauka meitene. Otrkārt, iemāci bērnam šo domu: normāli, adekvāti pieaugušie nelūdz palīdzību bērniem, nelūdz neko atnest, pasargāt, atrast mašīnas bagāžniekā.

Pat, ja bērns ir saticis jūsu pazīstamo vai draugu, kurš piedāvā viņam aizvest mājās, bērnam ir jāpiezvana vecākiem un jāpasaka: ”Es satiku tavu draudzeni Lieni, viņa piedāvā mani aizvest mājās”. Jūs zvaniet Lienei un pārliecināties, ka bērns ir ar viņu.
6. Iemāci bērnam uzticēties sev un savām izjūtām. Bieži vien bērni pārliecina sevi (vai arī nemaz nesaprot) tajā, ka nekas ”tāds” nevar notikt, ka ir neērti onkulim atteikt, ko gan par viņu padomās vai nolamās. Bērnam ir jāzina, ka svešiem cilvēkiem nevajadzētu viņam pieskarties un kaut ko lūgt.
7. Ja tavs bērns zvana un saka: ”Panāc man pretī, lūdzu” - piecelies no dīvāna vai atprasies no darba, bet izdari to.

Ļoti reti, kad cilvēki lūdz panākt pretī, kaprīzes dēļ. Iespējams bērns nevar pateikt, ka kāds onkulis ļoti skatās uz viņu, jo šis cilvēks ir blakus.

Ja tu pateiksi: ”Tu taču esi jau pieaudzis”, bet vēlāk atgadīsies, kas slikts, tu sev nekad to nepiedosi.

8. Iemāci bērnam bļaut. Mēs pastāvīgi sakām bērnam, kad viņš ārā skaļi uzvedas: ”Klusāk, nebļauj”. Ļoti daudzi - un bērni, un pieaugušie - bļaut nemāk. Aizejiet uz mežu un pamācieties tur bļaut, parādi bērnam piemēru.

Paskaidro bērnam, ka viņam nekad nav jākautrējas lūgt palīdzība pieaugušajam ar bērnu, policistam, apsargam, iestādes darbiniekam, kur viņš atrodas. Un iekal viņam galvā galveno likumu: ja tu esi pazudis - stāvi uz vietas, nekur neej.
9. Nekādā gadījumā neaizliedz bērnam lietot sociālos tīklus. Atļauj viņam uztaisīt savu profilu - tā tu redzēsi kāda tur būs informācija, par ko viņš interesējas, kādu mūziku klausās, ar ko draudzējas.

Reizi mēnesī apskati viņa draugu sarakstu, tev vajadzētu sākt satraukties, ja tur parādās sveši pieaugušie cilvēki. Aizliegums izmantot sociālos tīklus novedīs pie tā, ka bērns uztaisīs viltus profilu ar svešām bildēm un nepatiesi norādītu vecumu. Padomā, kas tur var iznākt.
10. Iemāci bērnam, ka internetā un dzīvē - viņš nevienam neko nav parādā. Ja svešinieki lūdz atsūtīt savu fotogrāfiju vai iedot savu telefona numuru, pirmais jautājums, kas būtu jāuzdod sev: ”Kamdēļ?”. Tev ir jāieskaidro bērnam, kāda informācija ir personīga un nevajadzētu stāstīt svešiem cilvēkiem.

Tehnoloģiju attīstība radīja jaunus draudus: trollingu, ņirgāšanos, tiekšanos pēc Like par jebkādu cenu. Tagad aizsargāt bērnus vajag ne tikai realitātē, bet arī interneta vidē.

Izrādās, ka to darīt nav nemaz tik viegli. Pornogrāfija - pats mazākais, ko var atrast internetā. Tāpat var atrast arī informāciju par pašnāvību, narkotikām, sastapt bīstamus noziedzniekus.
12. Drošības likumi vecākiem ietver sevī arī zināt telefona numurus - draugu, skolotāju, draudzeņu, klasesbiedru, pulciņu.

Ja kāda iemesla dēļ bērns nav laicīgi atnācis no skolas, obligāti zvani klases audzinātājam. Varbūt tas ir saistīts ar papildus stundām vai konsultācijām.

Ja tā nav, zvani visiem bērna draugiem. Iespējams, ka viņš ir devies ciemos un aizspēlējies. Ja arī tā nav, tad zvani policijai. Atceries, kad ir pazudis bērns, svarīga ir katra minūte.
13. Patrenējies ar bērnu, kā viņš rīkosies bīstamā situācijā. Visbiežāk jebkurā ekstrēmā situācijā cilvēks apjūk. Un bērns nav izņēmums. Tāpēc patrenējies ar savu bērnu, kā viņš uzvedīsies.

Iemācieties ar bērnu vecāku vārdus un dzīvesvietas adresi. Pacenties, lai bērns atceras, ko viņš darīs, ja pazudīs veikalā, iekāps nepareizā autobusā, apmaldīsies svešā vietā.

14. Ja bērns pazuda, bet vēlāk atradās - nebļauj uz viņu. Mierīgi izskaidro, ka uztraucies un kāpēc tas, kas notika bija bīstami.

Atceries mazuļa vecākus no multfilmas Karlsons? Zēnu no jumta nocēla ugunsdzēsēji, bet kad vecāki satika viņu, mamma apskāva un pateica: ”Mazuli, kā gan mēs uztraucāmies”.
Visi šie padomi var palīdzēt tavai ģimenei un pat izglābt bērniem dzīvību. Pirms laidiet bērnus kaut kur vienus, pastāsti viņiem par drošību, tikai nevajag viņus iebiedēt.

Paskaidro, ka draudi var rasties negaidīti, bet ne obligāti tas notiks. Pretējā gadījumā liksi bērnam izjust bailes pret apkārtējo pasauli.

Ja tev noderēja šie padomi, obligāti padalies ar rakstu, lai arī tavi draugi pasargā savus bērnus.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 18:55 20.04Valdis
Uzraksti LATVIEŠU valodā! Šo apģērba gabalu sauc par Žaketi!!
0 1 15:14 30.03Una
Manuprāt ši kūka ir viegli pagatavijama es iesaku šo kūku noteiktj un personām kurām garšo iesaku nogaršot arī šokolādes desu.
0 0 10:06 21.03Enija
haha
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Fotogrāfija & video | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024