Augstu vēlmju slazds, vai kāpēc mēs nekad nebūsim laimīgi.

Mūsu vecmāmiņu paaudze reti sapņoja par prinčiem, ārzemju kūrortiem vai pat par martini glāzi. Viss likās kā nesasniedzama greznība. Vecmāmiņas priecājās par mierīgām debesīm, iespēju nopelnīt maizi, par stabilu darbu.

Priecājās, praktiski, par jebkuru vīru - no tiem gadiem ir palicis slavenais teiciens: `Lai nedzertu un nesistu`. Bet lielāko daļu no palikušā laika, pēc grūta darba un bērnu dzimšanas, viņas tērēja uz to, lai radītu mājīgumu.

Mūsu paaudze neatceros šos bada gadus. Mūsdienu trīsdesmitgadīgie īsti neatceras 90-o gadu grūtības: viņi bija bērni.Tāpēc daudzas mūsdienu mazdēlu vēlmes vecmāmiņas uzskata par pārspīlējumu. Mazdēli negrib strādāt celtniecībā vai rūpnīcā. Viņi vispār negrib strādāt - lai strādā viesstrādnieki.

Vīrieši sapņo kļūt par oligarhiem, sēžot uz krēslā, strādāt ar rokām negrib, un ar nicinājumu attiecas pret darbu. Viņi labāk spēlēs pusdienu datoru menedžera lomā, nekā strādās ar rokām. Sievietes ir vēl sliktākas. Viņas palikušas pavisam slinkas. Par ideāli veiksmīgu tiek uzskatīta sieviete, kas neko nedara, parazitē pie oligarha, tā, kuru uztur. Pie tam, par tādām vēlas kļūt jebkura, ignorējot visus pieprasījuma un piedāvājuma likumus. Tirgus ir pārsātināts ar šādiem plēsonīgiem bābiešiem. Protams, zemākajā ailē liekot Bredu Pitu, viņas nekad nebūs laimīgas. Visapkārt vienmēr būs vieni “āži”.

Salīdziniet tuklos 2000-os un par patreizējo pasaules turbulenci ar visu tās vēsturi no gadsimta sākuma. Objektīvi, dzīvot ir vieglāk un labāk. Subjektīvi - no visurienes ir sadzirdams sapņu rekviēms. Tur vaimanā neatzīti ģēniji. Neatzītie, tie kas paši sevi ir par ģēnijiem pasludinājuši. Neviens negrib būt vienkāršs.

Pārsātinātība

Vēl vienu mūsu visu mūsu nelaimju iemesls ir pārsātinātība. Atcerieties, cik garšīgs ir tūrisma pārgājienā gaļas konservu kārbas saturs un kartupeļi uz oglēm. Bet tagad salīdziniet to ar tām jūtām, kuras mēs sajūtam restorānā, kad Mohito ir apriebies, bet Martini nav ēdienkartē. Bāri nezina, ar ko mūs pārsteigt. Astoņkāji katrā lielveikalā. Tāpat, eksotiskie augļi, alkohola jūra....

Mēs esam pārsātinājušies, kungi. Mēs pārāk daudz un garšīgi ēdam, mums viss tiek ļoti viegli. Mēs necienam drēbes no iepriekšējās kolekcijas, aizmirstot, kā mūsu vecmāmiņas lāpīja zeķes. Mēs dīcam, ka mums ir slikti komfortablos automobiļos ar kondicionieri. Mēs visu laiku dīcam un ēdam. Mums vienmēr ir par maz, un nekas vairs nepārsteidz.

Lai kļūtu par laimīgu cilvēku, vajag sevi ierobežot. Ne velti jebkurā reliģijā pastāv gavēņi. Jo cilvēks vairāk ir izbadējies, jo garšīgāks ēdiens. Jo cilvēks vairāk pieēdies, jo ēdiens negaršīgāks un dvēsele nelaimīgāka.

Egoisms

Mūs bieži audzināja tā, it kā visi mums ir parādā. Mēs nestaigājām uz skolu 5 kilometru attālumā grauzt zināšanu granītu. Skolotāji knābī nesa mums zināšanas. Mēs nepalīdzējām vecākiem lauku darbos - mūs vienmēr nodrošināja ar karstām brokastīm. Daudzi no mums negrib bērnus. Bet kāpēc rūpēties par kādu? Infantilie vīrieši gaida “māmiņu”, kura par viņiem rūpēsies. Sievietes gaida infantilu oligarhu, lai uzrāptos viņam kaklā un nestrādāt. Neviens negrib neko darīt, dāvināt, atdot!