Nolēmu 17 gados nopelnīt vieglu naudu. Nostājos pie dzelzceļa stacijas, gaidu…

11.02.2018

Eksistē leģenda, ka padomju laikos ar mīlestību ārpus laulības neviens nenodarbojās, ārlaulības bērnu nebija, bet prostitūcijas ne tik.

Tie, kuri dzīvoja tajā laikā, saprot, ka viss augstāk minētais bija, tikai par to runāt skaitījās nepiedienīgi.

Šo patiesību uzskatāmi demonstrē sekojošais stāsts, skumjš, labsirdīgs un smieklīgs vienlaicīgi. Par meiteni no provinces, kura iekaroja lielo pilsētu ar savu vienkāršību.

Raksta turpinājums

Foto: ofigenno.com

Tas notika vēl astoņdesmitajos, kad inženiera alga bija 130 rubļi, Interneta nebija, komunisti stāstīja savas pasaciņas par gaišo nākotni, kas it kā tūlīt, tūlīt iestāsies.

Meitene no tālās Karēlijas atbrauca iestāties Pēterburgas universitātē. Ar eksāmeniem nepaveicās, nācās iet strādāt uz rūpnīcu un apmesties kopmītnēs strādniekiem.

Foto: ofigenno.com

Līdzi atvestā nauda ātri beidzās, algas bija par maz. Mājās atgriezties negribējās. Draudzenes pastāstīja, kur var piepelnīties.

-Vēlies uzlabot finansiālo stāvokli? Ar tavām dotībām, kāda gan problēma? – meitenes ar pieredzi ieteica, uz kurieni iet, kur nostāties un kādas mašīnas sagaidīt.

Foto: ofigenno.com

17-gadīgā lauciniece bez aizdomām devās uz norādīto adresi. Drīzumā piebremzēja puiši:
-Ko gaidi?

Foto: ofigenno.com

-Vajag naudu nopelnīt, - atbildēja meitene nekautrējoties.
Sekoja zobgalīgs smīns.

Foto: ofigenno.com

-Sēdies pie mums, aizvedīsim tevi – nopelnīsi…

Nogādāja viņu pieblīvētā, bet pieklājīgā mājā, kurā ilgu laiku neviens nebija neko kārtojis.

-Nu, tu ko? Ej uz vannasistabu, nomazgā tur, ko vajag. Bet mēs šeit pagaidīsim.

Foto: ofigenno.com

Aizcirtusi durvis, meitene priecīga devās uz tualeti.

Tajā laikā puiši attaisīja šampanieti, iedzēra, ieslēdza mūziku, atlaidās gaidot. Bet skaistules kā nav, tā nav. Pagāja visi pieklājības un nepieklājības termiņi. Neizturot, puiši izgāja viņu pasteidzināt.

Foto: ofigenno.com

Acīm pavērās tāds skats. Meitene stāvēja ar lupatu rokās. Vannasistaba un tualete laistījās. Visi trauki, kuri veselu nedēļu krājās izlietnē, bija nomazgāti. Mēnešiem netīrīta, ar taukiem notašķītā plīts gurkstēja no tīrības.

Foto: ofigenno.com

Puišiem bija šoks. Ko tādu viņi redzēja pirmoreiz. Viņu acīs sastinga apjukums. Viens izvilka naudasmaku, noskaitīja 8 padomju divdesmitpieciniekus un iedeva meitenei.

-Neko teikt! Tas man 200? – meitene neticēja notiekošajam.

Foto: ofigenno.com

-Tev, tev. Brauc mājās, noguri, droši vien. Taksi izsaukt?

-Puiši, šeit vēl tik daudz. Es nomazgāšu arī logus, citādi nepaspēju…

Foto: ofigenno.com

Padomju Pelnrušķīte palika ar godu un ar naudu. Ne velti saka, ka ar cilvēku notiek tas, uz ko viņš apzināti vai neapzināti noskaņojas.

Mūsu stāsta varone vēlējās godīgi nopelnīt un viņai radās tāda iespēja pat visai dīvainos apstākļos.

Kā tu uzskati, viņa bija naiva vai muļķe? Kur ir tā robeža? Uzraksti mums komentāros.

Zini vairāk? Papildini aprakstu ar savu viedokli vai faktiem!