Taču ārsti apgalvo, ka jaundzimušajam nepieciešams iziet pa dzemdību ceļiem, jo tad viņš saņem dabisko hormonu papildus porciju, iegūst “dzimto” mikrofloru, kļūst stiprāks un sagatavojas jaunam dzīves posmam.

Bet tikai sievietēm, kuras pārdzīvojušas ķeizargriezienu, ir zināma patiesība! Mēs dalāmies ar tevi ar faktiem no sieviešu pieredzes, kuras kļuvušas par laimīgām mātēm ļoti neparastā veidā. Mēs apbrīnojam katru!

Ķeizargrieziena operācija

1. Ķeizargrieziens – bīstama dobuma operācija!

Ķeizargrieziens ir samērā nopietna ķirurģiska iejaukšanās. Tāpēc sacīt, ka tāda veida dzemdības daudz vieglākas par dabiskām – absurds un tikai. Ķeizargrieziena veikšanas laikā pastāv daudzi riski kā mātei, tā bērnam, bet lēmums veikt ķeizargriezienu tiek pieņemts, ja dabiskas dzemdības apdraud dzemdētājas vai bērna dzīvību.

Kaut arī operācija un tās veikšana pilnveidojās gadiem, riski tomēr pastāv. Turklāt, operācijas laikā nav iespējama ne vīra, ne radu klātbūtne, kā to praktizē parastu dzemdību gadījumos. Tā ka dzemdētāja paliek viena, bez iespējas saņemt tuvinieku morālo atbalstu.

2. Atjaunošanās pēc ķeizargrieziena

Atjaunošanās pēc ķeizargrieziena var aizņemt krietni vairāk laika nekā šķiet. Sieviete, kas pārcietusi ķeizargriezienu, zina, ka uzreiz piecelties kājās nesanāks. Pirmās dienas pēc operācijas tu nevari ēst neko, izņemot šķidras putras, tev šausmīgi sāpēs galva, bet visu ķermeni pārņems sāpēs, kad speciālā narkoze sāks iziet. Piedevām tu tikko kļuvi par mammu jaundzimušam bērnam, kuram nepieciešama visa tava uzmanība un rūpes.

Bet iedomājies, kā tas ir, audzināt bērnu ar sāpēm? Sāpes un diskomforts – neatņemama atjaunošanās daļa pēc ķeizargrieziena. Un pat pēc tam, kad rēta sadzīs, tā var traucēt jaunajai mammai mēnešiem, pat gadiem. Un ko gan teikt par estētisko pusi….

3. Ķeizargrieziens var kļūt par lielisku pieredzi

Daudzas sievietes pēc ķirurģiskās iejaukšanās jūtās tādas kā apdalītas. Jaunās māmiņas apgalvo: “Es kaut ko neesmu izdzīvojusi, palaidusi garām, neizjutu šo brīnumu…” Protams, vairākums sieviešu vēlas dzemdēt dabiskā ceļā, turklāt tas ir ļoti moderni mūsu dienās.

Taču, ja kaut kādu iemeslu pēc sievietei nācās dzemdēt ar ķeizargrieziena palīdzību, tas nebūt nenozīmē, ka viņai jābūt nomāktai un uztrauktai. Pats galvenais – viņa dāvāja dzīvību veselīgam mazulim un nav svarīgi, kādā veidā.

“Protams, pēc tam mani sašuva un durstīja. Pārveda uz palātu un veica apskates. Turēja pie sistēmas un ņēma analīzes. Un es no jauna mācījos staigāt, kolīdz samazinājās anestēzijas iedarbība. Un atnāca sāpes, no kurām reizēm gribējās rāpties pa sienu. Un es ieraudzīju piepampušu šuvi pa bikini līniju, sarecējušas asinis un no sāna nokarājušos, kārtīgu mezgliņu.

Taču tas viss vairs nebija svarīgi. Es taču biju kļuvusi par mammu! Un man lieliski sanāca. Un mans bērns – ķeizariņš, milzīgs kā zilonēns, bija vesels un smukiņš. Bet sāpes pieklusīs pēc dažām dienām. Šuve izbalēs pēc sešiem mēnešiem. Un jau pēc trim četriem gadiem es sākšu domāt par šādas pieredzes atkārtošanu.”

4. Pēc ķeizargrieziena var dzemdēt dabiskā ceļā

Ja pirmās dzemdības neiztika bez ķeizargrieziena, daudzas sievietes aizdomājas, vai var otru bērnu piedzemdēt dabiskā ceļā. Un bieži vien māmiņām, kuras ir izcietušas ķeizargriezienu, rodas vēlēšanās dzemdēt pašām, lai izjustu visus mātes lomas jaukumus.

Vēl pirms 10 gadiem ārsti bija kategoriski pret to. Taču šodien ķeizargrieziens nav šķērslis nākamām dabiskām dzemdībām. Vari droši plānot dabiskas dzemdības pat pēc operācijas. Galvenais – uzticēties ārstam par visiem 100%.

Kā redzi, ķeizargrieziens – tas nebūt nav viegli un neatbrīvo topošo māmiņu no daudzām problēmām dzemdību laikā. Mēs paklanāmies katri mātei, bet īpaši tām, kuras izgājušas caur ķeizargriezienu un nēsā uz sava ķermeņa nenovērtējamo “laimes zīmi”.