Nesen mēs dzirdējām vienas sievietes stāstu, kura atgriezās dzimtenē pēc viena gada nodzīvošanas Itālijā. Viņa aizbrauca nevis vienkārši strādāt, bet vēl iegūt vietējo izglītību un palikt uz pastāvīgu dzīvi. Mēs pastāstīsim, kas lika viņai atgriezties savā valstī.

Kurā valstī vislabāk dzīvot

Cik gan brīnišķīgi izskatās Eiropas valstis, kad skaties uz arhitektūru, mierīgo dzīves ritmu, smaidošiem cilvēkiem un darba algu patīkamā valūtā. Taču nezin kāpēc daudzi mūsu cilvēki nespēj tur dzīvot laimīgi un bieži vien atgriežas savās dzimtajās pilsētās. Viena jauniete rakstīja savā blogā: “Es gribēju pārcelties uz kolorīto Itāliju, iestāties vietējā augstskolā un kļūt par pilntiesīgu pilsoni.

Taču pēc kāda laika sapratu, ka ir dažas lietas, ar kurām es nevarētu samierināties. Protams, tās visas nav tik kritiskas, bet personīgi man kļuva par noteicošām, pieņemot lēmumu braukt mājās. Ir taču svarīgi justies laimīgai.”

Тikai atrodoties valstī sāc pamanīt visus trūkumus un saproti, ka situācija visur ir vienāda, tikai iedzīvotāju attieksme pret to ir dažāda. Mēs pastāstīsim, kas meiteni samulsināja un kāpēc viņa pārdomāja dzīvot Itālijā.

1. Pieeja problēmu risināšanai

Itālija – tā ir attīstīta valsts un patiešām iet soli solī ar tehnisko progresu. Bet visas lietas šeit jārisina personīgi. Šeit nav raduši kaut ko precizēt pa telefonu vai e-pastu. Pat, lai uzzinātu par esošu vakanci, ir personīgi jāierodas uzņēmumā. Ja valsts ziemeļos, piemēram, Milānā, var būt kādas pārrunas attālināti, tad nedaudz vairāk uz dienvidiem tas ir gandrīz nereāli.

Vēlaties kaut ko uzzināt vai saņemt nepieciešamu izziņu – atnāc personīgi un prasi. Tu vari patērēt pusi dienas, apstaigājot vajadzīgās iestādes, bet rezultātā būs jānostaigā vēl vesela diena, jo tev iedevuši nepareizās koordinātes. Postpadomju telpā arī ne vienmēr visu izskaidro, bet attieksme pret laiku šeit ir lielākā cieņā. Itālijā neviens nekur nesteidzas, tāpēc tādā vidē ir samērā grūti integrēties.

Un, protams, birokrātija un radu būšana, kas šajā valstī arī ieņem savu nišu. Šeit ir ļoti stipras ģimeniskās attiecības, tādēļ daudz kas tiek risināts ar vīrabrāļa tēva sievasmāsas starpniecību.

2. Vīrieši

Daudzām sievietēm itāļu vīrieši asociējas ar kaisli, romantiku, devīgumu un arī skaistumu. Taču diemžēl, īstenībā viss nav tik pasakaini. Itālijā nav pieņemts agri precēties kā pie mums. Pāri var satikties 7 – 10 gadus, bet dzīvot atsevišķi un stingri dalīt rēķinu restorānā. Viņu vīrieši ļoti mīl bērnus un viņi tiešām ir lieliski tēvi. Bet, kamēr ir iespējams, viņi sargā savu brīvību un to izbauda.

3. Birokrātija

Itālija, būdama Eiropas valsts, ir ar augstāku birokrātijas līmeni nekā Krievijā vai kādā citā bijušā Padomju Savienības valstī. Šeit likumu apiet visiem iespējamiem un neiespējamiem veidiem, bet policija drīzāk apsūdzēs emigrantu nekā savu pilsoni, pat ja viņam nav taisnība. Lielu lomu spēlē arī valodas barjera, kas veido savas nianses. Pie mums vismaz viss ir saprotams.

4. Bezdarbs

Pārsteidzoši, bet Itālijā ir samērā augsts bezdarba līmenis. Kūrorta pilsētiņās un lielajās pilsētās ziemeļu daļā vēl ir šāda tāda peļņa un cerības uz karjeras izaugsmi. Kopumā valstī ir grūti atrast labu darbu, pat ja ir nepieciešamā izglītība un pieredze. Atbraucēji visbiežāk iekārtojas tur, kur vietējie iedzīvotāji strādāt nevēlās: darbā plantācijās, mājkalpotājas, vecu cilvēku aprūpe…

Taisnību saka, ka labi tur, kur mēs neesam. Katrā valstī ir savas problēmas un nianses, kas saprotamas vietējiem iedzīvotājiem. Viņi vienkārši zin, kā atrisināt katru problēmu, bet mēs savā. Visur var dzīvot labi, ja par to parūpēties.

Visbiežāk cilvēki bēg uz citu valsti ne jau tāpēc, ka savā ir pārāk slikti, viņi bēg no savām personīgajām problēmām.

Reizēm vienkāršāk sākt visu no nulles nekā izlabot to, kas ir.

Pastāsti mums komentāros, vai esi kādreiz aizdomājies emigrēt uz citu valsti? Padalies ar rakstu arī ar saviem draugiem soctīklos!