Kāpēc cilvēki ir vientuļi

“Šis pretīgais puskompliments katru reizi mani izsit no sliedēm! Pirmkārt, kur jūs redzat sakarību starp skaistumu un vīrieša klātbūtni? Bet, otrkārt, nekādi nevaru saprast – ja es neesmu attiecībās, man obligāti jābūt kādam trūkumam? Diemžēl, mīļie, viss ir daudz sliktāk.

Esmu viena tāpēc, ka nav mērķa “nebūt vienai”… Man nav asas nepieciešamības “iegūt vīrieti” un, vēl jo vairāk, vajadzības “iziet pie vīra”. Un tas nav tāpēc, ka es būtu nezin kāda tur feministe.Viss ir pilnīgi otrādi – esmu pārāk naiva,” – viņa uzrakstīja savā sociālā tīkla lapā.

Tie ir vīlušos cilvēka izteikumi, kurš saņēmis tikai nenopietnus piedāvājumus. Kāds iemesls tam varētu būt? Visdrīzāk, nepareiza sevis pozicionēšana dzīvē un tajos pašos sociālos tīklos. Un atbaidoša uzvedība. Zemāk šo visu izanalizēsim detalizētāk.

“Tā nu ir sanācis – es ticu mīlestībai un tīrām jūtām. – turpināja jauniete. – Un, kamēr šī ticība dzīvos manī, kam mazākam nepiekrītīšu. Jūs varat man stundām lasīt lekcijas par tēmu “Vīrieši – poligāmas būtnes”.

Es nekad nesapratīšu sievietes, kurām ir nepieciešamība nevis pēc Vīrieša, bet “vīrieša esamībai”… Vai izmisīgi cenšas ātrāk iziet pie vīra, tāpēc ka “gadi pienākuši”.

“Varbūt, es kaut ko nesaprotu šajā dzīvē, bet manuprāt, vajadzība pēc tuvības, pēc intīma, laulības, bet vēl vairāk pēc bērniem - tas ir tas, ko normāla sieviete var izbaudīt ar noteiktu cilvēku! Nevis tāpēc, ka viņai pēkšņi pamodušies instinkti vai “laiks pienācis” un viņa aizskrēja – meklēt tēviņu. Un tā ātrāk…”

Viss pareizi. Ir sievietes, kuras meklē izklaides, neaizdomājas par nopietnām attiecībām, dzīvo šodienai un līksmo ar tiem, kuri atrodas blakus. Ir tādas, kuras baidās palikt vienas un sev uzstāda mērķi iziet pie vīra līdz noteiktam vecumam. Šīs sievietes meklē vīrieti, kurš tam jau ir gatavs. Viņas pirmajā vietā liek sadzīves ērtības ar partneru, vīru, bet otrā – jūtas. Un ko gan dara trešā sieviešu kategorija? Apmēram to pašu, ko šī jauniete.

“Es gribu mīlēt un būt mīlēta! – viņa saka. – Lūk tā, ne vairāk un ne mazāk. Vēlos būt blakus tuvam cilvēkam ne tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka tieši viņš man ir dārgs. Lai pēc tam bez asarām, puņķiem un šķiršanās.

Pie bērna nevis vienkārši tikt, bet uzdāvināt mīļotajam vīrietim. Un kļūt par labu māti! Vēlos veidot savu likteni, neskatoties pa malām, bet dzīvojot pēc prāta un jūtām.”

“Sabiedrība var uzspiest visu ko. Tikai mēs paši izlemjam, ko ar to iesākt. Nezinu, cik reižu man lemts vēl apdedzināties, pirms es satikšu savu laimi. Bet, ja nesatikšu – būšu godīga pret sevi, neiztērējot sevi nevajadzīgām lietām. Vienkārši būšu “skaista un viena…”

Jautājums paliek atklāts: kāpēc daudzi cilvēki ir vientuļi? Lai uz to atbildētu, mēs parādījām vienas jaunietes izteikumus. Tie pilnībā atspoguļo vientuļa cilvēka psiholoģiju.

Vientuļie cilvēki izsaka labu nodomu mīlēt un tikt mīlētam, bet baidās no attiecībām. Viņi gaida, kamēr kāds pienācīgi cienīgs ar viņiem iepazīsies, būs ieinteresēts pirmais, to pieņemot par iedomātu garantiju, ka tas palīdzēs izvairīties no apdedzināšanās.

Taču īstenībā vientuļnieki iekšēji noslēgti, sabijušies un nav gatavi. Kad tādi cilvēki sāks sazināties, atklāt sevi kā personību, interesēties par citiem, tad saņems atbilstošu atbildi uz savu rīcību. Reizēm viņi atrod un iegūst draugus, pēc tam arī personīgo laimi – otro pusīti.

Kāpēc cilvēks jūtās vientuļš? Nemaz ne tāpēc, ka viņu nemīl, bet tāpēc, ka nemīl viņš vai neizrāda savas jūtas.
Liela loma tēla veidošanā, kas atdalīts no dzīves, ir pozicionēšanai. Ja Instagramā vai Feisbukā regulāri publicēt selfijus, tad ātri vien var sagaidīt jautājumus: “Jūs neesat aizņemta? Kāpēc tik skaista un viena?”

Pilnīgi pietiek labu fotogrāfiju, lai iepatiktos ārēji, bet nepietiekoši, lai ieinteresētu. Dvēseļu radniecība nerodas uz bildīšu skatīšanās pamata.

No tā izriet secinājums – nežēlīgs, bet patiess. Cilvēki ir vientuļi tāpēc, ka labprātīgi atsakās no attiecību veidošanas, sevi mānot ar to, ka nav cienīga kandidāta, bet sabiedrību tajā, ka viņi viņu gaida.

Patiesībā negaida, bet attālina tikšanās brīdi iekšēju baiļu, aizspriedumu un uzkrātā negatīvisma dēļ sakarā ar attiecībām. Kaut gan paši par sevi var būt pilnīgi labi cilvēki, pareizi audzināti, kulturāli, taisnīgi.