1. Etiķetēs raksta patiesību

Ja jūs ticat visam, kas ir rakstīts uz preces iepakojuma, tad mēs atklāsim jums ko nepatīkamu. Ražotājam ir daudz viltību, kas palīdz produktam izskatīties ne tik barojošam, bet daudz veselīgākam, nekā tas ir patiesībā.

Vispirms ir jāņem vērā, ka kalorijas var būt norādītas uz porciju, nevis kā mums ir pierasts uz 100 gramiem. Tādā gadījumā produkta kaloriju daudzums ir daudz lielāks. Piemēram, ja uz šokolādes ir norādīts kaloriju daudzums porcijai, tad visai šokolādes tāfelītei kaloriju daudzums ir trīs-četras reizes lielāks.

Otra populāra viltība - sastāvdaļas pārsaukšana. Piemēram, ja produkts satur daudz cukura, tad sastāvā var būt norādītas trīs sastāvdaļas: cukurs, fruktoze, iztvaicēta biešu sula. Tādā veidā cukura sastāvs ir 15 g, nevis 45 g, bet pēc fakta tāpat iznāk 45 g. Ja jūs tiešām vēlaties ēst veselīgi, tad ir uzmanīgi jālasa etiķetes un jāturas pie veca likuma: jo mazāk sastāvdaļu, jo labāk.

2. Vakariņas atdod ienaidniekam

Liekas, visi zina šo veselīga uztura padomu: ”Brokastis apēd pats, pusdienas sadali ar draugu, bet vakariņas atdot ienaidniekam”. Mūsdienu izmeklējumi parāda, ka labāk savu porciju atņemt atpakaļ. Pastāvīga atteikšanās no vakariņām palēnina vielmaiņu, rada bīstamu cukura samazināšanos asinīs, paaugstinātu nogurumu un pārlieku lielu kaloriju uzņemšanu brokastīs un pusdienās. Vislabāk vakariņās ir apēst ko vieglu un veselīgu: dārzeņus un olbaltumvielas, kas nekaitēs figūrai.

3. Ikdienas treniņi, tas ir ideāli

Patiesībā nē. Trenēties katru dienu var tikai profesionāli sportisti, kuru muskuļi jau ir gatavi tādai slodzei. Ja, iedvesmojušies par sporta ideju, mēs sākam apmeklēt sporta zāli katru dienu, tad tāda slodze kaitēs muskuļiem, jo tiem nebūs laika atgūties. Protams, viegla slodze, piemēram pāris vingrinājumi uzturēs jūs tonusā, bet pilnvērtīgus treniņus vajadzētu ierobežot līdz 5 stundām nedēļā: tā iesaka zinātnieki.

4. Jo stiprāk izsvīstat, jo vairāk notievējat

Tieši šī mīta dēļ ir radusies ideja par termokostīmiem, svara zaudēšanas saunām vai vienkārši treniņi, kas liek pamatīgi svīst. Patiesībā sviedru daudzums nenorāda jūsu treniņu efektivitāti. Piemēram, stunda skrējiena, kura rezultātā jūs zaudējat 270-300 kcal, bet stunda spēka treniņu, kuru laikā jūsu āda izdalīs nelielu daudzumu sviedru palīdzēs zaudēt 360 kcal. Tāpat arī saunā, ja jūs domājat, ka vienkārši sēžot un svīstot jūs zaudēsiet svaru - tad jūs to darāt bezjēdzīgi, jo tā nenotiks.

5. Brokastis - vissvarīgākā ēdienreize

Mēs visi esam dzirdējuši, ka veselīgs dzīvesveids un pie tiem vēl svara zaudēšana bez normālām brokastīm nav iespējama. Patiesībā tā nav. Pēdējie pētījumi pierāda, ka cilvēki, kuri ir izlaiduši brokastis, dienas garumā apēda mazāk, kā tie, kuri uzņēma ēdienu no rīta. Šeit runa iet par tiem, kuri nav gribējuši brokastot, bet ir piespieduši sevi to darīt. Tā, kā tad, kad jūs pamostaties, ja nav apetītes, tad nav vajadzības sevi mocīt un piespiest sevi: visam savs laiks.

6. Svara zaudēšana ir atkarīga no gribasspēka

Kad saka, ka nevar nomest svaru, daudzi atbild, ka vajadzētu ēst mazāk. Sabiedrībā tiek uzskatīts, ka svara zaudēšana ir gribasspēka jautājums un tikai, bet ar vienu gribasspēku nepietiek. Skaista ķermeņa lietā ir iesaistīta arī ģenētika un dzīvesveids, katra cilvēka ķermenis ir tik individuāls, ka diētas un vingrinājumi ir jāizstrādā speciāli un labāk to ir darīt ar ārstu.

7. Skriešana ir veselīga visiem

Tā gluži nav. Patiesībā 79% skrējēju gūst traumas nodarbību laikā un lielākoties skriešana ir bīstama tiem, kuri piezemējas uz pēdas, cilvēkiem ar asimetrisku pēdu, kā arī netrenētiem cilvēkiem ar lielu ķermeņa masu. Cilvēkiem pensiju gados skrējiens var radīt problēmas ar sirdi. Skriešanai arī var būt pārdozēšana: šajā gadījumā tas ir skābekļa stress un sirds sieniņu paplašināšanās. Tāds efekts rodas, ja skrien pārāk daudz. Optimālais laiks ir 30-50 minūtes dienā.

8. Ogļhidrāti un olbaltumvielas nespēj pārstrādāties vienlaicīgi

Tieši šī mīta dēļ ir radies princips dalīt ēdienu. Saka, ka ogļhidrātu un olbaltumvielu pārstrādei ir nepieciešami dažādi apstākļi, bet vienlaicīgi tie pārstrādāties nespēj. Formāli tā arī ir, bet daba ir daudz gudrāka, kā mēs domājam, tāpēc ogļhidrātu un olbaltumvielu pārstrāde notiek atsevišķi: ogļhidrātu sašķelšanās notiek mutē un tievajā zarnā, bet olbaltumvielas pārstrādājas kuņģī un resnajā zarnā. Nav vajadzības pārspīlēt ar rīsiem un grilētu zivi, tāpat organisms atradīs veidu, kā gūt maksimālo jēgu no jūsu pārtikas.

Ar mūsdienu modi pret veselīgu uzturu, mēs esam uzzinājuši daudz informācijas par sportu un uzturu un ne visam der ticēt. Kādus mītu zini tu? Pastāsti par to komentāros un neaizmirsti padalīties ar šo rakstu sociālajos tīklos.