Kopīgs miegs

Protams, mūsu prieks nebija ilgs. Pēc 3 gadiem meitenīte paaugās un ar viņu gulēt kļuva neizturami. Visi mēģinājumi viņu iemitināt bērnu istabā bija veltīgi. Vienīgais, kas mums izdevās, bija iemācīt viņai aizmigt patstāvīgi. Taču viņa pat līdz šim laikam pamostās nakts vidū un nāk pie mums no savas istabas. Mēs viņu nedzenam projām un, lūk, kāpēc.

Reiz manās rokās nokļuva daudzbērnu māmiņas Kristīnes Gross – Lo grāmata “Vecāki bez robežām. Audzināšanas noslēpumi no visas pasaules”.

Bērnus nevar audzināt pēc viena algoritma. Viņi ir jāsajūt un jādod viss nepieciešamais –mīlestība, aizsardzība un atbalsts. Japānā, piemēram, neviens nav norūpējies par jautājumu, kā atradināt bērnu no kopīgas gulēšanas. Tur tādas problēmas nav, bērni guļ kopā ar vecākiem!

Japāņu vecāki un bērni citādi attiecas pret miegu. Bērns guļ tur, kur viņam patīk. Lūk, kā bērnu miegu apraksta Kristīne Gross – Lo:

“Neviens no maniem japāņu paziņām neierīkoja atsevišķu bērnistabu, pat ja tāda iespēja viņiem bija. Gultiņas izmantoja dienas miegam, bet ne nakts miegam. Japāņu mātēm vienkārši neienāk prātā, ka bērnam vajag personīgo telpu. Pretēji, viņas nevēlās mazuļus atstāt vienus uz ilgu laiku.

Būt labam vecākam – nozīmē iepriekš uzminēt bērna vajadzības pirms tam, kad viņš par tām paziņos ar brēkšanu; ātri atsaucoties viņa saucienam, jūs palīdzat mazulim kļūt par harmonisku personību.”

Japānā neviens neievēro noteiktu dienas režīmu. Tur nav neizgulēšanās vai bezmiega problēmu. Pediatri iesaka gulēt ar bērnu ne tikai kopš mazotnes, bet arī jaunākajā skolas vecumā. Drošības sajūta ir ļoti svarīga tik agrīnā vecumā. Skola – tas ir stiprākais stress, bet kopīgs miegs ar bērnu palīdz tikt galā ar problēmām, kas radušās.

Mēs no bērnības mācām bērniem būt patstāvīgiem. Vadājam ratiņos, auto-krēslā un cenšamies runāt kā ar līdzīgu. Un vairākums vecāku tādu audzināšanas principu uzskata par normālu. Lūk, kā tāda situācija aprakstīta grāmatā:

“Ja bērns ir pārāk stipri mums piesaistīts, mēs uztraucamies par viņa nākotni un pārdzīvojam, vai viņš tiks galā, kad mēs nebūsim blakus. Kad mazulis raud naktī, mamma, protams saprot, ka viņam ir slikti, bet atceras, ka labiem vecākiem bērns jāpieradina pie atšķirtības – tas viņiem iemācīs paļauties uz saviem spēkiem”.

Austrumu kultūrā tāda attieksme pret bērniem izraisīs satraukumu. Tur uzskata, ka kopīgs miegs ir neticami veselīgs bērniem, kuriem tikai sāk veidoties sociālās attiecības.

“Japānā tic, ka pateicoties kopīgam miegam, bērni labāk jūt savu piederību sabiedrībai. Mazuļi, kuru vajadzības paredz blakus gulošie vecāki, pārvēršās par jutīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Japāņi neuzskata mazuļa pieķeršanos mātei par neveselīgu atkarību. Pretēji, tajā redz pamatu svarīgu iemaņu attīstībai, kas palīdzēs bērnam būt veiksmīgam pieaugušo dzīvē.”

Kalifornijas Universitātes psiholoģijas profesori Merets Kellers un Vendija Goldberga Irvainā veica socioloģisku aptauju skolnieku un viņu vecāku vidū. Rezultāti pārsteidza visus. Patiešām, bērni, kuri gulēja atsevišķi un prata aizmigt paši, ātrāk apguva dažas sadzīves iemaņas.

Bet ģimenēs, kurās praktizēja kopīgu miegu, bērni izauga patstāvīgāki un pašpietiekamāki. Viņi viegli risina problēmas ar vienaudžiem un lieliski jūtās nepazīstamā vidē.

Grāmatā aprakstīti pētījumu rezultāti: “Savā pētījumā profesori Goldberga un Kellers pierādīja, ka dziļa pieķeršanās un drošības sajūta, kas radusies starp vecākiem un bērniem kopīga miega laikā naktīs, ir likušas psiholoģisku pamatu neatkarīgai uzvedībai dienas laikā.”

Es pilnībā piekrītu secinājumiem Kristīnes Gross – Lo grāmatā. Ja bērns nevar gulēt pats, tātad, viņam ir bail un viņš meklē aizsardzību. Nav svarīgi tā ir meitenīte vai puisītis. Iemesli var būt miljoniem - no tumšas istabas līdz uzmanības trūkumam. Var vērsties pie psihologa un noskaidrot bērna baiļu iemeslus. Reizēm bērniem pietrūkst vecāku dienas laikā un viņi to kompensē ar kopīgu miegu.

Nekādā gadījumā nedrīkst rāt, šantažēt vai varmācīgi ieslēgt bērnu istabā vienu! Situāciju vajag atlaist, lai viss iet savu gaitu. Bērniem ir jājūtas drošībā, bet vecāku pienākums ir to nodrošināt.

Cik bērnu pasaulē – tik audzināšanas veidu. Ne visas metodes ir ideālas un lai daudzi nepiekrīt, bet es neuzskatu kopīgu miegu par kaut ko briesmīgu vai potenciāli bīstamu. Mans jutīgais bērns pierāda pretējo.

Kā tu uzskati, vai var bērni gulēt ar vecākiem? Vai tiešām mūsdienu vecāki slinki un bezatbildīgi, vai, otrādi, jutīgi un saprotoši? Padalies ar savu viedokli komentāros!

Ja raksts tev bija noderīgs, parādi to draugiem sociālos tīklos.