Par laimi, šī parādība veselībai nedara neko ļaunu. Miega paralīze notiek divos etapos: `hipnogoģiskajā` un `hipnopompiskajā`. Pirmais notiek pirms iemigšanas, otrais - pēc pamošanās.

Kad mēs iemiegam, mūsu ķermenis atslābinās, bet mūsu smadzenes nesaņem atbilstošu informāciju. Hipnogoģiskās paralīzes laikā ķermenis sasniedz piespiedu atslābināšanās stāvokli: cilvēks nav spējīgs kustēties, neskatoties uz visu piepūli, un tas bieži noved līdz paniskam stāvoklim.

Kad cilvēkam ir hipnopompiskā paralīze, noteikta smadzeņu daļa pamostas pārāk agri. Rezultātā rodas noteikta nomoda stadija, bet nav iespējams kontrolēt muskuļu darbību.

Ar kuru tas var atgadīties?

Vairākums cilvēku tādu stāvokli var izjust reizi vai divas reizes dzīvē. Taču tas var arī nekad nenotikt. Diemžēl, daži cilvēki ar tādu parādību sastopas diezgan bieži. Pētījums, kuru veica Pensilvānijas institūtā, parādīja, ka apmēram 8% iedzīvotāju bieži slimo ar miega paralīzi. Ļaudis, kuri pakļauti stresam un depresijai, biežāk par citiem sastopas ar tādu parādību!

Obligāti padalies ar šo rakstu ar tuviniekiem un draugiem!