Čūska var apēst citu čūsku, kas ir garāka par pašu

Lai sapratu, kā karaliskā čūska var apēst citu čūsku, kas ir garāka par pašu, Keita Džeksone no Toronto universitātes un viņas kolēģi uzfilmēja video un novēroja notikumu attīstību. Karaliskā čūska strauji uzbrūk upurim, pēc tam sasprindzina savu ķermeni, kā „akordeons”, lai ielaistu barību. Vēlāk, kad viss jau ir cauri, daļu no nepārstrādātās barības viņa izspļauj.

Čūska ēd savus pēcnācējus

2009.gada februārī zinātniekiem izdevās uzzināt, ka klaburčūsku daudzas mātes apēd savus nedzīvos bērnus, Čūskām ir tāds jēdziens „Pēcdzemdību kanibālisms”, un veiktajā pētījumā mātes apēda aptuveni 11 procentus savu olu un mirušos bērnus. Kāpēc? „Tādā veidā klaburčūska atjauno iztērēto enerģiju, jo šajā periodā viņa ir ļoti bezspēcīga, lai iegūtu sev barību, bet tā ir bīstama nodarbošanās, kas prasa daudz enerģijas un laika”, - stāsta Kirka Setsere, vadošais pētījuma autors.

Čūska var „nolidot” 50 pēdas.

Paradīzes koka čūska var pārvietoties no viena koka uz citu, viņa burtiski pārlido uz to, nenorāpojot lejā. Precīzāk būtu teikt, ka viņa „slīd” gaisā. Lai pārlidotu uz citu koku, tās krīt vai nu uz zariem, vai arī stipri atgrūžoties no koka, lai, pārvarot augstumu, aktīvi slīdētu. Lidojuma laikā viņas izveido S formu lai labāk noturētos gaisā un trāpītu tieši tur, kur viņām vajag.

Pitoni ēd medījumu nedalītu, tajā skaitā, arī, kaulus.

Pieauguši pitoni var dzīvot mēnešiem ilgi bez ēdiena. Bet kad tie ēd, viņi neatstāj jebkādas ēdiena atliekas. Šīs čūskas ir pielāgojušās tam, lai izsūktu kalciju no sava medījuma kauliem, kas padara ēdienu barojošāku. „Tādā veidā, viņi fizioloģiski noskaņojas uz iespējamo ilgo „gavēšanas” periodu, iekrājot barojošās vielas, - saka Žans Erve Linots, Francijas Lui Pastēra universitātes speciālists.

Kobras koncentrējas uz jūsu acīm

Kobras spļāvieni īstenībā nemaz nav spļāvieni. Tā ir muskuļu saraušanās, kas saspiež dziedzeri, kurš izstrādā indi. Ar šāda veida „spļāviena” palīdzību kobras inde var tikt raidīta līdz 2 metru attālumam. Ja tā jums nokļūst acīs, tad neirotoksīni, kurus inde satur, var jūs padarīt aklus. Jau 2005. gadā zinātnieki konstatēja, ka kobras patiesi mērķē acīs. Tomēr, tas vēl nav viss. Kobras inde, kā parasti, tiek izšļākta nevis vienā strūklā, bet tiek izsmidzināta īpašā ģeometriskās figūras formā, un tāpēc inde var nokļūt abās acīs.

Vismazāko čūsku pasaulē var novietot uz monētas

2008. gadā Barbadosā atrada vismazāko čūsku pasaulē. Viņa ir mazliet īsāka nekā 10 cm un tieva, kā spageti. „Atsevišķi čūsku veidi, visdrīzāk, aizsargāti no dabiskās atlases procesa, tāpēc tās nekļuva pārāk mazas, mazākas nekā noteiktais izmērs, jo, pretējā gadījumā, tās nevarētu sev iegūt pārtiku, lai pabarotu savus pēcnācējus”, - stāsta čūskas Leptotyphlops carlae pirmatklājējs Blērs

Čūskas var mēnešiem dzīvot bez ēdiena, un tajā pašā laikā – augt.

Iedomājieties, ka jūs vairākus mēnešus varat nodzīvot bez pārtikas, sadedzinot taukus, augat un labi jūtaties! Maršals Makku un viņa kolēģi no Arkanzasas universitātes jau 6 mēnešu garumā nebaro 62 pie viņiem laboratorijā dzīvojošas čūskas, starp kurām ir pitoni, klaburčūskas un vēl vairāki citi čūsku veidi. Čūskas manāmi palēnināja savu vielmaiņu, dažas pat par 72 procentiem, lai izdzīvotu. Brīnumaini, ka tās kļuva garākas, sadedzinot savus tauku uzkrājumus. „Šie dzīvnieki rāda, kā jātērē savu enerģiju, un tas jau ir pavisam cits līmenis”, - saka Makku.