Mīts Nr. 1 - ja jums uzbrūk lācis, izliecieties par mirušu

Patiesībā: ja pastaigājoties pa mežu, jūs pēkšņi ieraudzīsiet lāci prātā ienāk izplatīts padoms - lēnām virzīties atpakaļ. Patiesībā, ja lācis ir ieklīdis jūsu pagalmā vai pienācis pie telts, mēģiniet izskatīties lielāks nekā jūs esat un centieties radīt pēc iespējams vairāk trokšņu – iespējams, tas nobiedēs lāci un viņš aizies. Bet tieša uzbrukuma gadījumā nepieciešams rīkoties atkarībā no uzbrukuma veida. Nekādā gadījumā neizliecieties par mirušu, ja lācis uzbrūk jums atklāti dodiet viņam pretsparu. Parasti, brūnais lācis uzbrūk tad, kad viņam vajag aizsargāt sevi vai savus bērnus. Šajā gadījumā no sākuma viņš mēģinās jūs aizbiedēt, skaļi rūcot un demonstrējot savu gatavību uzbrukt. No šādas situācijas vajag izvairīties lēni atkāpjoties. Ja lācis tomēr stājas tiešā kontaktā ar jums- izliecieties par mirušu, nogulieties uz vēdera, apķeroties ar rokām kaklu. Visbeidzot, retos plēsoņu uzbrukumu gadījumos, kad lācis rīkojas bez brīdinājuma (vai arī mēģina jums sekot), cīnīties par savu dzīvību līdz galam.

Mīts: ja jums iekož čūska, tad indi no rētas var izsūkt.

Patiesībā: koduma gadījumā čūskas inde uzreiz nonāk asinsritē. Ja jūs mēģināsiet indi izsūkt tad brūcē ienesīsiet vēl vairāk baktēriju, bet inde tādā veidā var iekļūt jums mutē un pēc tam barības vadā.

Ja čūska iedzēlusi kādam no jūsu ceļa biedriem, vajag izdarīt tā, lai ceļā uz slimnīcu ceļabiedra sirdsdarbība nepaātrinātos, bet sakostā ekstremitāte atrastos zemāk par sirds līmeni.

Mīts: sūnas aug kokam ziemeļu pusē.

Patiesībā: sūnas var augt kokam jebkurā pusē atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Tāpēc orientējoties mežā, nepaļaujieties uz šādiem vecmāmiņu stāstiem.

Mīts: tas ko ēd zvēri derīgs arī cilvēkam.

Patiesībā: atsevišķas ogas un sēnes kurus ēd putni un vāveres cilvēkam ir nāvīgi bīstamas.

Mīts: ja jums uzbrūk haizivs sitiet viņai pa degunu.

Patiesībā: ir diezgan grūti izdarīt sitienu pa degunu haizivij, kura peld uz jūsu pusi. Tajos retajos gadījumos, kad haizivs jums piepeld klāt, lai iekostu, ir nepieciešams novietot starp haizivi un sevi kādu cietu objektu, ja tas nepalīdz, mēģiniet saskrāpēt acis un žaunas.

Mīts: Ja jūs ievelk bēgums peldiet paralēli krastam.

Patiesībā: bēgums ir briesmīga lieta, bet padoms peldēt paralēli krastam palīdz tikai tādos gadījumos, kad ūdens straume virzās perpendikulāri krastam. Bieži tā arī notiek, bet ir jāņem vērā, ka bēgums nereti virzīts uz krastu slīpi,līdz ar to jums patiešām vajadzētu virzīties ar krastu, bet perpendikulāri bēgumam. Vai, kā iesaka ASV Nacionālā pārvalde, kas nodarbojas ar okeānu un atmosfēras problēmām, “ar leņķi, kas vienlaicīgi virzīts no ūdens plūsmas uz krasta pusi”. Iespējams jums būs viegli izvēlēties vienu no šiem virzieniem. Un centieties sevi nepārpūlēt, jūs nedrīkstat justies tā it kā virzītos pret straumi. Ja jums neizdodas izpeldēt, tad vienkārši turieties virs ūdens, līdz kamēr bēgums rimsies un jūs varēsiet izpeldēt krastā.

Mīts: lai sasildītu nosalušu cilvēku, vajag viņam berzēt ādu un sagatavo karstu vannu.

Patiesībā: ar rīvēšanu vēl vairāk bojā apsaldētos ādas apgabalus. Bet karsta vanna var izraisīt cietušajam šoku vai atdzišanu. Nosalušu cilvēku sasildīt vajag pamazām: vēlams apsegt ar segām, bet zem padusēm novietot pudeli ar siltu ūdeni.