Nodrošinātu vecāku bērniem intelekts ir labāk attīstīts

9 amerikāņu universitāšu zinātnieki nolēma noskaidrot, kā agrā vecumā sociāli ekonomiskie faktori ietekmē smadzeņu attīstību. Viņi izpētījuši 1 100 veselus bērnus un pusaudžus vecumā no 3 līdz 20 gadiem. Izrādījās, ka vecāku materiālais stāvoklis ietekmē galvas smadzeņu garozas stāvokli, īpaši zonās, kas ir atbildīgas par valodu un lasīšanas spēju.

Bērniem no ģimenēm, kur gada ienākumi pārsniedz 150 000 ASV dolāru, šie smadzeņu rajoni vidēji ir par 6% lielāki nekā tiem, kuru vecāki pelna ne vairāk kā 25 000 ASV dolāru gadā. Turklāt bērniem no nabadzīgām ģimenēm ir daudz sliktāk iet ar kognitīvajiem testiem, ko piedāvā zinātnieki. Pētnieki pieļauj, ka, visticamāk, viss saistās ar vecāku iespējām, jo nabadzīgajās ģimenēs bērniem ir sliktāka uztura un veselības aprūpes kvalitāte un mazāk resursu attīstībai - pulciņi, sekcijas, ceļojumi.

Pēc dažiem gadiem psihologi no Kanzasas universitātes izpētīja 42 ģimenes no dažādiem sociālajiem slāņiem, vērojot mazuļus no 9-mēnešu līdz 3 gadu vecumam. Gala rezultātā viņi negaidīti atklāja: bērniem no vairāk nodrošinātām ģimenēm vārdus krājums bija lielāks.

Bet iemesls nav naudā

Vērojot vecāku un bērnu saskarsmi, zinātnieki noskaidroja, ka trūcīgās ģimenēs vecāki parasti izsaka īsas un formālas replikas kā “Sēdies!”, “Izbeidz nekavējoties!”. Kamēr nodrošinātas mātes un tēti ar maziem bērniem sarunājās par dažādām tēmām.

Vēl viena problēma ģimenēs ar zemu ienākumu ir augstāks stresa līmenis, kas saistīts ar naudas trūkumu. Kā sekas – bieži vien augsta fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība. 2002. gada pētījums parādīja, ka jaunākajam klasesbiedram, kurš piedzīvo vardarbību pret sevi, IQ samazinās vidēji par 7,5 ballēm. Turklāt viņam pasliktinās lasīšanas spējas.

Valoda – intelekta pamats

Ilgu laiku zinātnieki uzskatīja, ka bērni sākumā mācās skaņas, tad sāk saprast vārdus un tikai tad - vārdu grupas. Taču nesen noskaidrots, ka bērni mācās gramatiku jau kopš dzimšanas. Tas apstiprinājās eksperimentā ar 4-mēnešus veciem mazuļiem, kuriem tika atskaņota nepazīstama valoda.

Sākumā bērni dzirdēja gramatiski pareizu itāļu valodas teikumu sēriju: piemēram, “Brālis prot dziedāt” un “Māsa dzied”. Pēc 3 minūtēm viņi noklausījās citas frāzes itāļu valodā, turklāt dažas bija nekorekti: “Brālis dziedāt”, “Māsa prot dzied” un tā tālāk.

Bērnu smadzeņu aktivitāte tika pārbaudīta ar elektrodiem, kas piestiprināti pie galvām. Pirmā eksperimenta laikā mazuļi vienādi uztvēra pareizos un nepareizos teikumus. Taču jau pēc dažiem raundiem uz nepareizajām konstrukcijām viņi reaģēja pavisam citādi. 15 minūšu laikā bērni noskaidroja, kādi teikumi ir pareizi, pat nesaprazdami frāžu jēgu.

Cits eksperiments parādīja, ka bērni jau 11 mēnešos spēj atšķirt dzimto valodu no svešvalodas. Jo vairāk un kvalitatīvāk vecāki sarunājas ar bērnu viņa pirmajā dzīves gadā, jo vieglāk viņam būs apgūt runu. Savukārt lingvistisko spēju attīstība līdzinās neironu saitēm, bērna smadzenes pastāvīgi trenējas, kas turpmāk ietekmēs viņa intelektu.

Klaigas un sodi traucē intelektuālai attīstībai

Stresa gadījumā tiek izstrādāts hormons kortizols, bet tas savukārt negatīvi ietekmē smadzenes. Piemēram, samazinās tie pelēkās vielas apgabali, kuri ir atbildīgi par atmiņu un uzmanību.

Oregonas universitātē tika sastādīta vesela mācību programma trūcīgām ģimenēm. Pirmajās nodarbībās vecāki māca samazināt stresa līmeni, kas saistīts ar ikdienas bērnu aprūpi. Pasniedzēji īpaši iesaka biežāk izmantot tā saucamo pozitīvo papildinājumu. “Mēs cenšamies mazināk rāt mazuli, kad viņš ir nerātns, bet tā vietā slavēt viņu katru reizi, kad viņš izdara kaut ko labu,” stāsta Sāra Berlingeima, viena no pasniedzējām.

Pēc apmācības kursa pētnieki novērtē valodas prasmes, neverbālo IQ un bērnu uzmanību. Veicot vecāku aptauju, viņi arī uzzināja par bērnu uzvedību. Rezultātā mazuļu rādītāji kļuva ievērojami augstāki. “Kad jūs maināt pieeju audzināšanai un stresa līmenis samazinās, tas rada kontroli pār emocijām un izglītojošo spēju uzlabošanos bērniem,” stāsta neirozinātniece Helēna Nevila.

Datorspēles palīdz attīstīt smadzenes

Attēls

Tiek uzskatīts, ka datorspēles ir viennozīmīgs ļaunums bērniem. Taču zinātnieki no Ņujorkas universitātes noskaidroja, ka geimeri, kas sasnieguši panākumus spēlēs ar stratēģijas elementiem, uzrādījuši augstākus rezultātus, kad viņiem veica IQ testus. Šādas izklaides pieprasa no spēlētāja labas atmiņas un augstas analīzes spējas, kas ļauj pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus.

Bet 10 gadus pirms tam pētnieki secināja, ka praktiski jebkura spēle attīsta kustīgu intelektu, kas atbild par spēju mācīties. Viņi veica eksperimentu, kura dalībnieki vairākas nedēļas spēlēja Tetris spēli. Rezultātā smadzeņu garozas aktivitāte un tās biezums palielinājās. Tas liecina par neironu saišu skaita pieaugumu.

Taču drīzumā smadzeņu garozas biezums un aktivitāte sāka samazināties un beigu beigās atgriezās pie rādītājiem līdz pētniecībai, pat neskatoties uz to, ka spēlētāju prasmju līmenis bija augstāks. Smadzenes ir kļuvušas tik efektīvas Tetris spēlē, ka pastiprinātajos neironu savienojumos vairs nav nepieciešamas.

Tas nozīmē, ka, lai nervu savienojumi turpinātu augt, ir jāapgūst jaunas prasmes, neapstājoties pie Tetris, stratēģijas vai piramīdas spēlēm.

Gājiens uz koncertu nepadarīs gudrāku. Ja vien bērnam nav jāuzstājas

Ir tāds jēdziens kā “Mocarta efekts”. Tā ir teorija, kas vēsta, ka izcila komponista mūzikas klausīšanās var palīdzēt paaugstināt IQ. Tomēr vēlākie pētījumi liecina, ka klasiskās mūzikas klausīšanās, ja arī uzlabo kognitīvās spējas, tad tas ir labākajā gadījumā īslaicīgs efekts, kas ilgst ne vairāk kā 10 –15 minūtes.

Cita lieta, ja runa nav par mūzikas noklausīšanos, bet par spēlēšanu vai dziedāšanu. Hārvardas Medicīnas skolas zinātnieki veica eksperimentu, kurā piedalījās 59 bērni 10 gadu vecumā. 2/3 no pārbaudāmajiem mācījās spēlēt klavieres vai stīgu instrumentus ne mazāk kā 3 gadus. Atšķirībā no tiem, kuri nemācījās spēlēt mūziku, viņiem izrādījās bagātāks vārdu krājums, bet testu rezultāti par vizuālo domāšanu bija augstāki.

Kā jūs attīstāt savu bērnu? Dalieties ar mums.