Kristīne Kilere (1942–2017)

Šī Lielbritānijas pavalstniece strādāja modes industrijā un par sarkano lukturu ielā, bet nolēma, ka vairāk labuma nesīs izlūkdienestam. Viņa uzturēja savu agrāk radīto vieglprātīgo un viegli pieejamas sievietes tēlu, strādājot kabarē, un izmantoja to kā piesegumu, lai viņai pievērtu uzmanību Lielbritānijas kara ministrs Džons Profjumo un PSRS jūras kara atašejs Jevģēnijs Ivanovs, kuriem nekas nebija pretī izklaidēties.

Kristīne prasmīgi uzzināja informāciju no viena mīlnieka un pārdeva to par lielu otram.

Irīna (Bibiriana) Alimova (1920–2011)

Pēc profesijas viņa bija veterinārārste, bet pēc aicinājuma- aktrise. Kāemocionāls un talantīgs cilvēks, meitene nepalika vienaldzīga pret Otrā pasaules kara notikumiem un aktīvi tajos piedalījās. Bet pēc karadarbību beigām izteica vēlēšanos strādāt pret izlūkošanā. 1952.gadā pēc Riharda Zorges bojā ejas Irīna aizbrauca uz Japānu un ar pseidonīmu Bira palīdzēja atjaunot padomju rezidentūru.

Аnna Morozova (1921–1944)

Meitene strādāja par grāmatvedi kara lidlaukā pilsētā Sešče Brjanskas apgabalā. Otrā pasaules kara laikā viņai nācās atstāt dzimtās mājas un savu darbu. Bet pēc tam viņa atgriezās it kā pie mammas, kas atteicās aizbraukt. Iekārtojās strādāt pie vāciešiem kā veļas mazgātāja, un neaizmirstot par savu pagātni, nodeva daudz kara informācijas krieviem, kas vēlāk palīdzēja atbrīvot viņas dzimto pilsētu.

Violetta Žabo (1921–1945)

23 gadu vecumā sievietei nomira vīrs un no bēdām viņa iestājās britu izlūkdienestā. 1944.gadā no okupētās Francijas viņa nodeva Anglijai informāciju par pretinieka spēkiem. Pēc tam atgriezās Anglijā pie savas mazās meitiņas un pēc neilga atvaļinājuma atkal aizbrauca uz “izlūkdienestu”. Vēlāk Violetta nokļuva Rāvensbrukas koncentrācijas nometnē, kur mira.

Nensija Veika (Greisa Augusta Veika) (1912–2011)

Dzima Jaunzēlandē, pēc tam dzīvojā Ņujorkā un Eiropā. Meitenei bija plaši uzskati, strādāja kā korespondente un kritizēja nacismu. Kad vācu karaspēks ieņēma Franciju, viņa iestājās Pretošanās kustībā, nodarbojās ar ebreju evakuāciju, organizēja ieroču piegādi un vervēja jaunus dalībniekus. Viņa bija gestapo ienaidnieks, par viņas dzīvību bija piesolīti 5 miljoni franku.

Olga Knippere - Čehova (1897–1980)

Vāciete apprecēja Mihailu Čehovu un atstāja sev viņa uzvārdu. Neviens precīzi nevar pateikt, kurā pusē viņa bija: vācu vai padomju. 1945.gadā Olgu apcietināja PSRS izlūkdienests, bet vēlāk viņa pabija Rietumberlīnē un kādu laiku dzīvoja Vācijas Federatīvajā Republikā.

Nadežda Plevicka (1884–1949)

Plevicka bija populāra aktrise un dziedātāja 19.gadsimta sākumā. Tā vietā, lai pilnībā sevi veltītu daiļradei, iesaistījās politikā. Kopā ar vīru, visjaunāko Baltās armijas ģenerāli, bija savervēta no PSRS dienesta OGPU puses, Visveiksmīgākā viņas organizētā operācija- Krievijas Kara savienības vadītāja Jevģēnija Millera nolaupīšana.

Nadežda Trojana (1921–2011)

Meitene bija svarīgs savienojošs posms antifašistiskajā pagrīdē Baltkrievijā. Kopā ar Mariju Osipovu un Jelenu Mazaniku nogalināja vācu haulaiteri Baltkrievijā Vilhelmu Kube. Pēc šī gadījuma Hitlers viņu nosauca par savu personisko ienaidnieku.

Mata Hari (Margarita Ģertrūde Ceple) (1876–1917)

7 gadus viņa dzīvoja Javas salā ar vīru - izlaidīgu dzērāju. Atgriezusies Eiropā, spēja ar viņu izšķirties. Atbrīvojusies no ģimenes valdiem, saistīja sevi ar diviem izlūkdienestiem: vācu un franču. Viņa bija spēcīga spiedze, bet viņu notiesāja ar nāves sodu.

Emija Elizabete Torpa (1910–1963)

Pagājušā gadsimta sākumā meitene apprecējās ar ASV vēstniecības otro sekretāru, kurš sastāvēja angļu izlūkdienesta rindās. Emija meklēja sev mīļākos starp augsti stāvošām personām un tādā veidā palīdzēja vīram iegūt informāciju.

Visas šīs sievietes bija ļoti pašaizliedzīgas.Viņās kūsāja kaislība, kuru prasmīgi slēpa no cilvēku skatieniem. Un tikai pateicoties savai izturībai un mērķtiecībai viņas sasniedza mērķi.