Kāpēc zinātnieki vispār nolēma, ka ledāji kūst

Uz planētas ir vietas, kur zemas temperatūras dēļ sniegs vairāk uzkrājas, nekā izkūst. Tas sablietējas, iziet vairākas blīvuma stadijas un pārvēršas ledū. Tā veidojas ledāji. Zem sava smaguma tie var plūst un pārvietoties. Šis process bieži sastopams kalnos, kur ledāji “karājas” un periodiski “noslīd” uz leju.

Aizmugurējā fonā ļoti labi redzams ledāja Gergeti (Gruzija) šļūdonis.

Ledājs, kas ne“karājas”, bet “guļ” (kā Antarktīdā), arī var lēni slīdēt uz dažādām pusēm ar sava smaguma spēku. Atslēgvārds ir “lēni”. Ja termometra stabiņš neceļas augšup, ledāji nekūst kā saldējums zem saules. Tas ilgst simtiem, ja ne tūkstošiem gadu.

Diemžēl, sākoties industriālajam laikmetam, temperatūra uz zemes kļūst arvien augstāka. Pagātnē klimats uz planētas ir mainījies vairākas reizes, bet šobrīd mēs esam saskārušies ar visātrāko sasilšanu pēdējo 65 miljonu (!) gadu laikā.

Izzudušais ledājs Okjekuds (Islande).

Pēc zinātnieku prognozēm, līdz 2100. gadam vairāk nekā trešdaļa no visiem ledājiem uz planētas izkusīs. Himalajos to var nepalikt pēc 14 gadiem. Paskatīsimies, pie kā tas noved.

1. Kūstošie ūdeņi ieplūst okeānā, mainot tā sāļumu. Daudzi organismi nedzīvo jaunos apstākļos

Koraļļi ir skaisti, bet maigi radījumi, kuru cilvēku dēļ ir atlicis maz. Straujajā ūdens atsāļošanās dēļ lielākā daļa no tiem neizdzīvos.

2. Intensīvas ledāju iztvaikošanas dēļ, daudzi cilvēki paliks bez ūdens un elektroenerģijas

Ledājs ir liels rezervuārs ar saldūdeni, ko var izmantot saimnieciskajām vajadzībām. Piemēram, Himalajos lielākais Gangotri ledājs baro Gangu. Un šī upe ir galvenais ūdens un elektroenerģijas avots Indijas un Bangladešas iedzīvotājiem. Pēc zinātnieku vārdiem, puse zemes iedzīvotāju dzīvo uz kalnu ledāju rēķina.

3. «Peldošais» pa nogāzi ledus — tiešais drauds ielejas iedzīvotājiem

Šļūdoņa šļūc kā buldozers. Kad viņš dodas lejā uz ieleju, tas vairs nav viengabalains, bet ledus sajaukums ar grunti, akmeņiem un ūdeni. Šajā gadā Indijā šļūdonis uzplēsa aizsprostu un izraisīja plūdus.

2002. gadā nelaime notika Karmadonas aizā (Ziemeļosetija). Es to apmeklēju 2012. gadā un redzēju tuneli, kas pēc 10 gadiem joprojām bija aizbērts ar gruvešiem.

Ledājs noslīdēja ar tādu spēku, ka deformēja metāla armatūru tunelī.

4. No kūstoša ledāja atdalās aisbergi, un tas ir bīstami kuģiem

Jakobshvana (Grenlande).

Jakobshavnas ledājs, no kura atlūza aisbergs, kas bija par iemeslu “Titānika”bojāejai, pēdējos gados intensīvi aug. Un tā ir slikta ziņa. Jakobshvana uzņem masu, tad strauji kūst un sašķiebjas. Tagad tas ir palielinājies vairākas reizes, un tas nozīmē, ka nākotnē kuģus gaida jauni aisbergi. Varbūt stāsts ar “Titāniku” var atkārtoties.

“Titānika” un aisberga, kas izraisīja tā bojāeju rekonstrukcija.

5. Pacēlušās ūdens līmeņa dēļ mainīsies pasaule

Modelēšana, kas, iespējams, var notikt sakarā ar izkusušajiem ledājiem.

Grenlandes ledus sega ir 7,5 reizes lielāka par Lielbritāniju. Ja viss ledus izkusīs, okeāna līmenis palielināsies par 7 metriem. Tā ir tikai Grenlande, bet ir arī milzīga Antarktīda, kas arī “tek”.

Ja process neapstājas, daudzas piekrastes teritorijas būs applūdušas. Cilvēkiem būs jāpamet pilsētas un jāšķērso kontinenti. Aptuveni 40% iedzīvotāju dzīvo 100 kilometru attālumā no krasta, bet ūdens stihijai tas nav tik liels attālums.

6. Izzudušo Antarktīdas un Grenlandes ledus dēļ mainīsies laika apstākļi

Ledus “cepures” nav nepieciešamas ainavas skaistumam, bet tās kā milzīgs gaisa kondicionētājs atdzesē planētas polu. Jau tagad poli atdziest sliktāk, kas noved pie polāro vētru parādīšanās. Tie pārvietojas un nosedz atsevišķas valstis, atnesot sev līdzi nežēlīgu salu. Arktiskā virpuļa ietekmē bija ekstrēmi auksta ziema, ar kuru šogad saskārās Teksasas iedzīvotāji.

7. Daudzi dzīvnieki izzudīs

Tas attiecas uz roņiem, baltiem lāčiem un citiem dzīvniekiem, kuriem ledāji ir dabiskie biotopi. Cīnīsies par izdzīvošanu arī sniega barss. Pasaulē ir aptuveni 4000 šo skaisto kaķu, un visi dzīvo sniegotajos augstkalnos. Ja kalnu ledāji izkusīs, arī šie dzīvnieki tiks nolemti.

8. Sāksies problēmas ar pārtiku

Pasliktinājušies klimata apstākļi un plūdi ietekmēs lauksaimniecību. Daļa sējumu ies bojā, kas radīs cenu paaugstinājumu atlikušajai ražai. Cietīs arī valstu ekonomika, kas nodarbojas ar zvejniecību. Sakarā ar to, ka aukstā ledāja ūdeņu ietekmē okeānos daudzu zivju sugu populācija samazināsies, bet izdzīvojušie īpatņi aizpeldēs tālāk no krasta, kur ūdens ir siltāks.

9. Situācija ar ledājiem aktivizē globālo sasilšanu

Kad mācījos 5. kursā, ģeoloģijas lekcijās mums parādīja Špicbergena un citu arktisko salu foto tagad un 10, 20, 30 gadus. Mani pārsteidza tas, ka tagad Arktika izskatās kā otrajā attēlā – mūžīgo sniega zona burtiski uzplaukst. Pirmajā acu uzmetienā tas ir skaists, bet patiesībā tas ir satraucošs zvaniņš. Reģions kūst, un jo plānāks ledus, jo īsāka ledus sezona. Lūk, augi zied vairāk un intensīvāk nekā parasti.

Tāpēc Arktikā kļūst vēl siltāks: augi izdala ūdens tvaikus un padara zemi irdenāku. Sasalusī zeme iesilst un izdala oglekļa dioksīdu un metānu - globālās sasilšanas katalizatorus.

Vārdu sakot, daudzgadīgā sasalumā atrodas“konservēts” ogleklis, kā ir vairāk, nekā šobrīd tas ir atmosfērā. Protams, ne jau viss pārtop ogļskābajā gāzē, bet seku mērogs var būt milzīgs.

10. Zeme var kļūt par nederīgu dzīvošanai

Stīvens Hokings teica, ka okeāna temperatūras paaugstināšanās un turpmākā ledāju kušana mūs tuvinās Venēras klimatam: karstajam, sausajam, ar pelēkajiem lietus. Pēc zinātnieka prognozēm, 2600. gadā zeme kļūs par uguns bumbu, un cilvēcei būs jāmeklē cita māja (piemēram, Marss).

Ar satiksmi ar Marsu jau nodarbojas Ilons Masks, bet mēs vēl varam sakārtot dzimto planētu. Lai apturētu sasilšanu, tuvāko 10 gadu laikā ir jāsamazina oglekļa dioksīda emisijas par 45% un pēc tam – tām jābūt 0%. Daudzas valstis ir veiksmīgi ieviesušas reformas klimata politikā, tāpēc mums ir cerība. Ir jāpārvar vienaldzība un jāaudzina pašapziņa.

Vai jūs domājat par mūsu planētas nākotni? Vai jūs domājat, ka globālā sasilšana un ledāji ir izdomāta problēma?