Es šim argumentam un rakstam pilnīgi piekrītu,jo mans bērns kuram patreiz ir pusaudžu vecums,pasaka :"Mammīt,paldies,ka tu mani izaudzini par īstu vīrieti,es neesmu tāds kādi ir citi,un par to es lepojos" ! Lepnums man ir par patreiz paveikto,kā dzīvē izgrozīties tālāk vērosim . Un protams dzīvosim.