Un pirmais…

Piecu gadu starpība gandrīz nav pamanāma. Atšķirība desmit gados – ar laiku kļūst jūtamāka, bet divdesmit gadu starpība? Četrdesmit gados (lai gan neviena studente neizvilks līdz četrdesmit gadu vecumam, tā kā vīrietim vajadzīga tikai jauna), sieviete sev uz kakla saņems mūžīgi īgnu sešdesmit gadus vecu pensi, kuram katru dienu te hemoroīdi, te prostatas iekaisums, te sūdīgs garastāvoklis, jo vīriešu menopauzi neviens vēl nav atcēlis.

Otrais iemesls

Kā man rakstīja koemntāros, vīrietis var vairoties arī 38 gadu vecumā un pat 48, un 58 it kā vēl “var”. Tāpēc tas ir vērtīgs jebkurai sievietei. Un katrai jaunietei jāskrien, sapņojot par apsēklošanu.

Ha ha ha, trīs reizes ha.

Turklāt, radot bērnu, viņu vajag izaudzināt, barot, apģērbt, mācīt un nostādīt uz kājām dzīvē. Vidusmēra vīrietis, kurš ir radījis bērnu četrdesmit astoņos vai pat piecdesmit astoņos, šos pienākumus izpildīt nepaspēs. Tas viss gulsies uz sievieti. Ir jēga no viņa vairoties? Tad ir vienkāršāk dzemdēt no jauna, veselīga, jā, pat no donora spermas bankā, ja tā sagribējies izpaust mātes instinktu. Tik un tā vilksi bērnu pati, bet nenāksies sev uz kakla sēdināt vecu pensi ar visām viņa kaprīzēm.

Trešais iemesls

Vīrieši mīl apgalvot, ka četrdesmit ar plusu gados ķermenis var būt tāds, ka jauniem nav pat sapņos rādījies. Vīrietim, saprotams.

Meli. Piedevām nekaunīgi. Jauna gaļa vienmēr ir garšīgāka un, ja sievietei sekss ir svarīgs, gultā labāk mīcīt kaut vai vienaudža jauno dibentiņu nevis novecojuša āzīša vīstošo ādu, kurš tādā veidā cenšas pagarināt jaunību.

Potence un viss pārējais ar gadiem arī sāk niķoties, un spēcīgi. Tiesa, par to neatzīstās, rij viagru un ir svētā pārliecībā, ka šurpu – turpu kustības 30 sekunžu laikā – tā ir augstākā labdarība, kuru viņi izrāda šai nimfai. Un tikai nevajag man tagad par merkantilitāti un “bet kā tad mīlestība”.

Mīlestība – tā, vai zināt, ir visai interesantas jūtas. Kā es rakstīju pašā sākumā – tie, kuri izturās pret sievieti no patērētāja pozīcijas, nav pelnījuši nekādu mīlestību. Tādēļ arī tiek izvērtēts no tādas pašas pozīcijas – bet kāds gan večukam labums no tā?

Kā redzam, nekāda. Un es uzrakstīju tikai par redzamākajiem trūkumiem, saistoties ar viņu.

Bet, ja ieskatīties dziļāk, tad vispār paliek baisi. Šo baisi var kompensēt ļoti liela nauda – bet kurš gan atdos savu lielo naudu? Vai ir iebildumi kaut par vienu punktu, biedri vīrieši?