Zirnekļkaza
Pateicoties zirnekļatīkliem tā tiek izmantota, bintēs/marlēs, datoru čipos un optiskajos ķirurģijas kabeļos. Lai iegūtu vajadzīgo tīklu daudzumu, ir vajadzīgs desmitiem tūkstošu zirnekļu un ļoti daudz laika gaidot, nerunājot par to, ka zirnekļi bieži vien nogalina citus zirnekļus savā teritorijā, tāpēc tos nedrīkst audzēt tā pat kā bites. Tādā veidā pētnieki vērsās pie kazām, vienīgajiem dzīvniekiem pasaulē, kuri spētu palīdzēt dotajā situācijā eksistējot ar zirnekļa gēniem. Profesors Rendijs Luiss (Randy Lewis) no Vaiomingas universitātes izolēja zirnekļatīklu veidojošo gēnu, kuru izmanto zirnekļi. Pēc rām viņš apvienoja iegūto gēnu ar kazas gēnu, kas izstrādā pienu, sapāroja kazu un pārliecinājās par to, ka 3 no 7 kazlēniem saglabāja savā struktūrā DNS gēnu, kas ražo zirnekļatīklu.

Dziedošā pele
Lielākoties zinātnieki veic eksperimentus, lai sasniegtu kādu mērķi. Dažreiz, viņi vienkārši `iemet` noteiktu daudzumu gēnu grauzējos un gaida kas notiks. Lūk tā arī tika iegūta pele, kura čivina kā putns. Tas bija daļēji Japāņu pētījuma projekts par tēmu - inženērija gēnu izmantošana. Eksperti ģenētiski modificēja peles, dodot tām sugu, audzējot un fiksējot rezultātus. Pārbaudes laikā no rīta viņi pamanīja, ka viens no grauzēju mazuļiem spēj `dziedāt`. Ekspertus tas ieinteresēja un viņi sāka pētīt vairāk un tagad eksistē ap 100 grauzēju, kuri spēj dziedāt. Uz vienu no viņiem jūs varat apskatīties raksta beigās.

Super-lasis
Šis ģenētiski modificētājs atlantiskais lasis aug divas reizes ātrāk un divas reizes lielāk nekā parastais lasis. Zivs ir veidota pateicoties kompānijai AquaBounty un tai ir izmainīti 2 gēni. Šo eksperimentu rezultātā tika arī izveidots šis lasis, starp citu šis ir pirmais ģenētiski modificētais dzīvnieks, kas ir oficiāli atļaut lietot uzturā cilvēkiem.

Ekoloģiski tīras cūkas
Māte daba ir neticami gudra. Sākumā viņa deva mums gaļu dzīvnieku veidā, kuri spēj no mums aizbēgt, pēc tam uztaisīja šos dzīvniekus par apkārtējās vides piesārņotājiem. Par laimi, zinātne laicīgi paspēja. Iepazīstiet ekoloģiski tīras cūkas (Enviropig). Šie ģenētiski modificētie rukši iztērē vairāk fitin skābes, kura savukārt samazina fosfora atkritumu daudzumu. Šī eksperimenta mērķis bija fosfora piesārņojuma samazināšana, kuru savukārt cūku mēsli piepilda pasauli. Fosfors uzkrājas tuvākajās ūdens tilpnēs un tā ir nopietna problēma. Ar lielu fosfora daudzumu ūdenī, ūdens augi sāk augt ātrāk, savācot visu skābekli no ūdens, neļaujot zivīm dzīvot. Projekts diemžēl 2012. gadā zaudēja finansējumu un pārstāja eksistēt.

Skorpionu kāposti
Androctonus australis - tas ir viens no bīstamākajiem skorpioniem pasaulē. Tā inde ir toksiska un skorpiona kodiens var novest pie audu sabojāšanas un asiņošanas. Kāposts ir visai zināms dārzenis. 2002. gadā pētnieku komanda no dabīgās zinātnes koledžas Pekinā nolēma apvienot šos divus, rezultātā iegūstot drošu produktu priekš cilvēka. Viņi izcēla konkrētu toksīnu no skorpiona indes un izmainīja ar kāposta gēnu, tādā veidā , ka dārzenim vajadzēja šo toksīnu izstrādāt. Priekš kam ir nepieciešams izstrādāt indīgus kāpostus? Viņi izmantoja toksīnu, kurš darbojas tikai uz kukaiņiem, nevis uz cilvēkiem. Tas strādā kā iestrādāts pesticīfs, kad kukainis pretendēs uz kāpostu, viņu uzreiz paralizēs, bet vēlāk parādīsies tik spēcīgas spazmas, ka kukainis nomirs. Bet lieta tāda, ka ģenētiskās izmaiņas dārzenī ar katru paaudzi palielinās. Tā kā toksīns jau ir kāpostā, tad cik ilgam laikam ir jāpaiet, lai gēni tajā mutētu kaut ko, kas būs toksisks priekš cilvēka?

Vistu olas - zāles
Ja jums ir vēzis, jūs varēsiet no tā izārstēties, ēdod vairāk olas. Ne jau parast olas, bet olas, kuras ir izdējušas vistas, kuru DNS tika sajaukts ar cilvēku gēniem. Britu pētniece Helēna Sanga izveidoja vistas, kura ģenētiskā sistēma ir sajaukta ar cilvēku DNS, kas satur ādas vielas, kas cīnās ar vēzi. Kad vistas dēj olas, puse baltumu, no kura sastāv ola, - šo baltumu izmanto pretvēžu preparātos. Ideja sastāv no tā, ka zāļu ražošana būs lētāka un efektīvāka, bez dārgu bio-reaktoru izmantošanas.