-
- 6254 x
-
https://torno.lv/S9K5CYV
No kā ir atkarīgas cilvēka prāta spējas? Kuri cilvēki tiek uzskatīti par gudrākiem? Izrādās, ne no kādas smadzeņu daļas īpašas attīstības paliek par gudru cilvēku. Tas nav atkarīgs arī no ātriem sakariem smadzenēs vai kopējā smadzeņu apjoma. Gudrības noslēpums slēpjas citā. Zinātnieki pētījumu rezultātā nonāca pie secinājuma, ka svarīgi ir savienojumi starp smadzeņu daļām, kas arī nosaka cilvēka prāta spējas.
“Intelektuālās attīstības kopējais līmenis pamatojas uz īpašu sistēmu smadzenēs, tas ir, starp saikni starp pelēko vielu vai, šūnu ķermenīšiem, ar balto vielu, vai savienojumos starp olbaltumu starp neironiem. Citiem vārdiem sakot, intelektuālās attīstības kopējais līmenis ir atkarīgs no saiknes starp priekšējās un tumšo pušu smadzeņu daļām”, saka Jans Gletčers, minētā ziņojuma vadošais autors.
Raksta turpinājums
Teksasas koledžas vicepriekšsēdētāja psihiatrijas pētījumu jomā Keita Janga vārdiem, rezultāti bija daļēji gaidāmi, un minētais eksperiments apstiprināja to, ka prāta attīstības kopējam līmenim ir nepieciešama saikne starp dažādām smadzeņu daļām.
Pats jēdziens - prāta attīstība - ir abstrakts, bet tas tika izgudrots 1904.gadā un vienmēr palika kā pretrunīga ideja.
“Sen ievērots, ka talantīgi cilvēki ir talantīgi daudzās jomās. Ja cilvēks labi orientējas matemātikā, tad viņš, kā ierasts, viegli apgūst arī valodas. Pētniekiem radās ideja, ka tas arī var būt kopējās prāta attīstības tips” - skaidro Jangs. Kā piebilst Glesčers no Kalifornijas tehnoloģiskā institūta, tad ar šo jēdzienu ir secināms, ka gudri cilvēki orientējas visās zinātņu jomās.
Cerībā pārbaudīt minēto faktu, pētnieki izvērtēja 241 pacientu, kuriem bija traucējumi smadzeņu darbībā. Viņi noskaidroja, kura smadzeņu daļa ir bojāta, izsniedza dalībniekiem testu par IQ izvērtējumu. Pēc testa zinātnieki salīdzināja rezultātus, ņemot vērā bojātās smadzeņu daļas. Tas ļāva zinātniekiem noskaidrot, kura smadzeņu daļa ietekmē pareizu uzdevumu izpildi. Ja cilvēkam šī smadzeņu daļa ir bojāta, tad arī viņa uzrādītie rezultāti testa atbildēs bija zemāki.
“Minētais pētījums pamatojas uz noteikta smadzeņu savienojuma neesamību. Tas ļauj sistematizēt un konkrēti noteikt, kura smadzeņu daļa ir svarīga prāta attīstībai”, saka Pols Sanbergs, slavens neiroķirurģijas profesors.
No pētnieku vārdiem, rezultāti bija gaidāmi: tie parādīja, ka prāta attīstībai ir svarīgas divas smadzeņu garozas – priekšējā un tumšā, kas atbild par matemātiskām un valodas prasmēm.
Agrāk šī pētnieku grupa bija konstatējusi, ka tāda pati sistēma ir svarīga darba atmiņai - “spējai iegaumēt noteiktu priekšmetu skaitu”. Pēc Glesčera vārdiem, agrāk cilvēki asociēja kopējo prāta attīstību ar palielinātu darba atmiņu, un te pastāv teorētiska saikne.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
