Ūdens labums organismam

Smadzenes – viens no apbrīnojamāk un prasmīgāk izveidotiem orgāniem cilvēka ķermenī. Tām cauri izplūst terabaiti informācijas, kas ir mums apkārt. Pateicoties to nepārtrauktai darbībai, mēs šo informāciju uztveram, domājam, pieņemam lēmumus un rīkojamies. Tikai iedomājies, cik daudz enerģijas smadzenēm priekš tā ir nepieciešams.

Bet vēl mūsu smadzenēm ir vajadzīgs ūdens. Tas ir neaizvietojams elements enerģijas ražošanas procesā, nervu impulsu pārraidei un informācijas apstrādei. No ūdens patēriņa ir atkarīga visa organisma, tā iekšējo orgānu, muskuļu, asinsrites sistēmas optimāla funkcionēšana. Taču no ūdens satura mūsu organismā ir atkarīga galvas smadzeņu veselība un darbība.

Šis orgāns ārkārtīgi asi reaģē uz šķidruma trūkumu organismā. Tas prasa nepārtrauktu ūdens pieplūdi un tikai 1% zaudējums jau postoši ietekmē smadzeņu darbību.

Ūdens – skābekļa un glikozes šķīdinātājs, kuri ir nepieciešami enerģijas ražošanai. Pēc ārsta Korina Alēna viedokļa, smadzeņu šūnām nepieciešams 2 reizes vairāk enerģijas nekā jebkurām citām šūnām cilvēka organismā.

No tā izriet, ka pietiekams ūdens daudzums organismā veicina atmiņas uzlabošanos un smadzeņu darbību kopumā: tu varēsi ātrāk domāt, labāk koncentrēties un radošāk risināt dažādus uzdevumus.

Ja tu lieto mazāk ūdens nekā nepieciešams tavam organismam, rodas atūdeņošanās – dehidratācija. Un no tā pirmām kārtām cieš tieši smadzenes. Smadzeņu darbība palēninās un var rasties tādi simptomi kā smaguma sajūta galvā, paaugstināts nogurums, uzbudināmība, koncentrēšanās spēju samazināšanās un pat depresija.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka pat 1% dehidratācijas izraisa domāšanas spēju samazināšanos par 5%. Liela ūdens trūkuma gadījumā simptomi tikai pastiprināsies. Ja ūdens trūkums būs ilgstošs – sāks samazināties smadzeņu šūnas. Šāds process ir novērojams gados veciem cilvēkiem, kuri ilgus gadus lietoja maz ūdeni.

Tieši smadzeņu atūdeņošanās kļūst par vienu no iemesliem agrīnas demences, Alcheimera slimības, Parkinsona slimības, amiotrofiskās sklerozes un citu smadzeņu patoloģiju attīstībai. Izklausīsies nedaudz pārspīlēti, bet lieka glāze ūdens var tevi pasargāt no visām šīm briesmīgajām slimībām vai vismaz samazināt to attīstības risku.

Hronisks ūdens trūkums var kļūt par iemeslu tādām slimībām kā aptaukošanās, vēzis un depresija. Ārsts Alēns apgalvo, ka dehidratācija pasliktina tādus traucējumus kā uzmanības deficīts, panikas lēkmes un depresija. Ūdens lietošana – lielisks slimību profilakses veids.

Vēl vienu interesantu pētījumu šajā jomā veica Austrumlondonas Universitātes zinātnieki. Viņi izvēlējās 34 cilvēkus, kuru vidū bija vīrieši un sievietes un piedāvāja viņiem iziet prāta spēju pārbaudi. Testu izpildīja divreiz: uzreiz pēc brokastīm (graudu batoniņš), bet otrreiz pēc tam, kad viņi batoniņam uzdzēra pudeli ūdens.

Pirms eksperimenta sākuma visiem dalībniekiem pajautāja, vai viņi vēlas padzerties. Tie, kuri to nevēlējās, parādīja vienādus rezultātus, neatkarīgi no brokastu sastāva. Bet tie, kuriem slāpa, paaugstināja atkārtotā testa rezultātus par 14% pēc ūdens lietošanas.

Zinātnieki pieņēma, ka ūdens spēj atbrīvot tās smadzeņu daļas, kuras tika iesaistītas organisma “informēšanas” procesā par ūdens trūkumu. Viņi saka: “Ūdens lietošana veicina uzmanības resursu atbrīvošanos, kuri līdz tam bija aizņemti ar informācijas apstrādi par slāpju sajūtu.”

Tādā veidā var uzskatīt, ka tikai viena glāze ūdens ļaus uzlabot smadzeņu darbību un palīdzēs labāk tikt galā ar veicamo uzdevumu. Lieto pietiekošu ūdens daudzumu, tikai nepārcenties. Uzzini, kā pareizi jādzer ūdens, lai nekaitētu organismam.

Nākamreiz, kad lauzīsi galvu par sarežģītu uzdevumu, vienkārši izdzer glāzi ūdens. Tieši tas vajadzīgs smadzenēm!

Patika raksts? Dalies ar draugiem!