Citiem vārdiem, mūsu dvēseles - tas nav vienkārši abpusējā neironu un smadzeņu darbība. Viņi sastāv no Visuma audiem un eksistēja jau pirms mūsu ēras. Šī ideja ir tuva budismā un induismā, kuriem apziņa ir neatņemama Visuma daļa.

Klīniskās nāves stāvoklis
Klīniskās nāves piedzīvošanā, mikrotrubiņas zaudē kvantuma stāvokli, bet informācija viņās nebojājās. Tā vienkārši pamet ķermeni, atgriežas kosmosā un iedzīvojas tur. Ja pacienta reanimēja, kvantuma informācija atgriežas mikrotrubiņās un viņš nevar paziņot `Es piedzīvoju klīnisko nāvi`. Bet, ja tas nenotiek un cilvēks mirst, kvantuma informācija nepaliek ķermenī.

Klīniskās un bioloģiskās nāves pazīmes
Atšķirība starp klīnisko un bioloģisko nāvi ir ļoti maza: tikai pāris minūtes. Klīniskā nāve notiek, tad kad cilvēka sirds pārstāj sisties, elpošana un asinsrite apstājas. Organismu ir iespēja vēl reanimēt. Bioloģiskā nāve notiek 4-6 minūtes vēlāk, kad smadzeņu šūnas nomirst no skābekļa nepietiekamības. Kad notiek smadzeņu nāve, visas neiroloģiskās funkcijas neatgriezeniski apstājās, pēc klīniskās nāves iestājas bioloģiskā nāve. Oficiālais bioloģiskās nāves laiks ir, kad ārsts nosaka, ka smadzenes pilnībā pārstāj funkcionēt. Ja pēc iespējas ātrāk spēk noreaģēt uz klīnisko nāvi un izpildīt nepieciešamās reanimācijas funkcijas, var arī nepieļaut bioloģisko nāvi.