-
- 20757 x
-
https://torno.lv/Rk8m4R0
Zinātne nestāv uz vietas, katru dienu pētnieki veic tūkstošiem pētījumus un eksperimentus dažādās cilvēku zināšanu jomās. Nekad taču nevar zināt, kādu rezultātu var iegūt beigās un kādu ietekmi tas radīs.
Viena no aktuālajām tēmām pašlaik ir intelekts, un jau ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas ļauj novērtēt cilvēka saprātu pat pēc viņa izskata. Liekas, ka šīm lietām nebūtu jābūt saistītām, bet zinātnieki uzskata citādāk.
Lūk tev 12 diezgan negaidītu secinājumu par to, kas ietekmē intelektu un kas var nodemonstrēt tā līmeni.
Raksta turpinājums
Vientulība.
Normana Lī un Satoši Kanazavi pētījumi parādīja, ka gudriem cilvēkiem vairāk patīk atrasties vieniem. Skaļas kompānijas nav nepieciešamas, lai labi pavadītu lauku, bet socializēšanās biežāk sagādā ne prieku, bet nogurumu. Neraugoties uz to, intelektuālās personības bieži mīl pavadīt laiku paši ar sevi.
Lasīšana
Britu pētnieki Stjuarts Dž. Riči, Timoti K.Beits un Roberts Plomni atklāja, ka tieši lasīšana padara bērnus gudrākus. Agrā bērnībā mācās lasīt tieši gudri bērni, bet vēlāk grāmatas veido bērna horizontu. Bet tas ir tajā brīdi, ja bērns lasa dažādas grāmatas, neieceklējoties uz vienu žanru vai autoru.
Vecums
Zinātnieki no Edinburgas universitātes pierādīja, ka statistiski vecākais bērns ģimenē ir ar augstāku IQ. Vidēji šī priekšrocība redzama tikai 3 punktos. Tas nav saistīts ar bioloģiju vai ģenētiku, a ar psiholoģiju. Ja tiešāk, tad ar to, kā vecāki nodarbojas ar bērniem.
Garums
Zinātnieki no Prinstonas universitātes Enns Keis un Kristina Pakssona pierādīja, ka garākie bērni iegūst augstākas balles dažādākos testos, bet vēlāk pelna krietni vairāk naudu. Tas parādās jau agrā bērnībā. Trīsgadnieki, kuri aug ātrāk par saviem vienaudžiem, rāda augstākus rezultātus intelekta pārbaudēs.
Mūzika
Pētniece Glenna Šillenberga parādīja, ka bērni, kuri nodarbojas ar vokālu vai spēlē uz taustiņinstrumentiem, rāda augstāku IQ, nekā tie, kuri apmeklē teatrālos pulciņus vai vispār ne ar ko nenodarbojas. Lai gan vēlāk Šillengere izteica, ka tieši intelekts noved pie nodarbošanos ar mūziku.
Resnums
Pētījums 2006.gadā parādīja, ka cilvēki ar lielāku par vidējo ķermeņa masas indeksu ir ar zemāku intelekta līmeni, nekā tie, kuri ir tievi cilvēki. Francūži Maksima Kurno vadībā novēroja 2200 respondentus un nonāca pie secinājuma, ka laba figūra un intelekts ir saistīti.
Sports
Cilvēki, kas izvēlas sporta vieta mierīgāku veidu kā pavadīt savu laiku vai intelektuālu darbu, viņiem ir augstāks IQ. Šādi cilvēki vairāk mīl zināšanas, kuras prasa pacietību un darbu.
Acu krāsa.
Luisvillas universitātes profesore Džoanna Roja atklāja, ka cilvēki ar gaišām acīm ir gudrāki par tumšacainajiem. Bet no citas puses, tādiem cilvēkiem ir krietni sliktāka reakcija, it īpaši situācijās, kuras pieprasa steidzošu risinājumu.
Jūtība pret skaņām.
Cilvēkus ar augstu IQ ir viegli izsist no domas ar parastām ikdienas skaņām. Durvju čīkstēšana, skaļa elpošana, riepu skaņa – viss šis var nopietni traucēt cilvēkam ar augstu intelekta līmeni. Tam pamatojumu atrada Helsinku universitātes pētnieki.
Pirksta garums.
Norvēģu mediķis Karls Pinska atklāja, jo garāks laulības gredzena pirksts cilvēkam, jo labāk viņam ir ar matemātiku un ar telpisko domāšanu, bet sliktāk ar verbālajiem uzdevumiem. Bet pēc Džona Koutsa izmeklējumiem, ja šis pirksts ir garāks, tad ir lielāka iespēja nopelnīt vairāk.
Pesimisms.
Psihologi Orgads Tals un Cači Ejn-Dors no Izraēlas atklāja, ka tieši gudri cilvēki bieži vien ir pesimisti un viņiem ir noslieces galvā iztēloties vissliktākās situācijas, kas ar viņiem var notikt.
Necenzūras vārdi
Lai gan skaitās, ka lamājas ar rupjiem vārdiem tieši zemākā līmeņa iedzīvotāji, psihologi Maristskovas koledžas pierādīja pretējo. Viņi uzskata, ka tas pierāda, ka cilvēkam ir milzīgs vārdu krājums, tai pat laikā rupjo vārdu un ir spējīgs nepieciešamajā situācijā izvēlēties labākos vārdus.
Tagad var, apskatoties pa malām, noteikt potentiālos ģēnijus vai vienkārši gudrus cilvēkus. Lai gan tā pat liekas dīvaini, ka cilvēka izskats un intelekts var būt kaut kā saistīts. Jā, zinātne – interesanta lieta.
Bet tev daudz punktu sakrita? Izstāsti komentāros.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
