1. Merkūrs- viskarstākā planēta Saules sistēmā.

Šis apgalvojums tiek pamatots ar to, ka Merkūrs atrodas vistuvāk Saulei. Runa ir par virskārtas vidējo temperatūru un šī planēta, izrādās, nav nemaz tik karsta. Jā, Merkūra dienas laikā planēta sasilst līdz 420 grādiem pēc Celsija, bet tas nav visaugstākais rādītājs. Venēra - tur tiešām ir karsti. Vidējā temperatūra uz šīs planētas nav zemāka par 460 grādiem...

2. Mēness un tā tumšā puse

Daži domā, ka tā ir tāda Zemes pavadoņa puse, uz kuru nekad nekrīt gaisma. Tomēr tas nav tā- Saule silda Mēnesi no visām pusēm, tāpat, kā Zemi. Tumšā puse ir tā, kuru mēs nevaram ieraudzīt sakarā ar Zemes griešanās īpatnībām. Vajag tikai nokļūt orbītā, lai to labotu.

3. Zeme ir apaļa

Viss, ko saka mācību grāmatas skolā – Zeme ir mazliet saplacināta sakarā ar centrbēdzes spēku un tai ir elipses forma. Tomēr, tā ir tikai daļa no patiesības, jo mūsu Zemes virsma pastāvīgi mainās, jo kustās teitoniskās plāksnes, tāpēc vairāk ir līdzīga kartupelim vai pat bumbierim. Starp citu, sakarā ar centrbēdzes spēku, cilvēka svars ekvatorā samazinās par 3 procentiem.

4. Saule ir dzeltena

Mēs varam novērot Sauli un to, ka tās krāsa mainās atkarībā no diennakts laika un Saules stāvokļa. Patiesībā, Saule ir balta, bet pārvarēt Zemes atmosfēru bez zaudējumiem var tikai garie sarkanā un dzeltenā spektra viļņi, bet īsāki viļņi izklīst. Starp citu, tāpēc mēs dienā redzam zilas debesis.

5. Bez skafandra atklātā kosmosā cilvēks uzsprāgs

Šādus skatus mēs esam redzējuši Holivudas filmās, bet vai tas ir patiesībā? Galvenā doma ir skaidra- nāve ir neizbēgama jebkurā gadījumā, tomēr tā nebūs ātra. Cilvēks noturēsies aptuveni 90 sekundes, ja pa šo laiku viņu paspēs glābt un ievietos barokamerā. Bet, ja glābšana nav iespēja, tad tā būs mokoša nāve 90 sekunžu laikā. Nav pats labākais veids, kā nomirt.

6. Saule kvēlo kā ugunskurs

Daudzi nepareizi iztēlojas Sauli, uzskatot, ka tā deg ar spilgtu liesmu kā ugunskurs. Patiesībā Saule – milzīga gāzes bumba, kas izstaro gaismas un siltuma enerģiju pateicoties termosintēzei, kas norit tās dziļumos.

7. Zeme un Venēra ir līdzīgas viena otrai (identiskas)

Bieži vien Venēru nosauc kā Zemes dvīni. Tiesa, Venēras un Zemes gabarītus var uzskatīt par līdzīgiem, izmērs un masa atbilst. Bet ar to līdzība beidzas. Kā tu jau zini no pirmā punkta, uz Venēras ir ļoti karsti, šīs planētas atmosfēra par 97% sastāv no ogļskābās gāzes, bet spiediens ir lielāks 92 reizes. Kā piemērs: uz Venēras viegli kūst svins.

8. Vasarā Zeme ir tuvāk Saulei, nekā ziemā

Īstenībā, Zeme tuvāk Saulei ziemā, bet vasarā attālinās. Bet tas, ka ziemu nomaina vasara, ir atkarīgs nevis no zemes orbītas trajektorijas, bet Zemes leņķa attiecībā pret sauli. Vasarā planēta ir pavērsta pret sauli ar Ziemeļu puslodi, Zemes ziemeļu daļas virsma sasilst vairāk, bet ziemā, tieši otrādi, ziemeļu puses puslode pavērsta no Saules , tāpēc sasilst mazāk.

Nevar teikt, ka cilvēce ir atmetusi ar roku izpētīt kosmosu. Tomēr, tas ir viens no globālākajiem uzdevumiem, kas mums ir jāizdara. Kādreiz mums ir jāsāk iekarot kosmosu – no tā ir atkarīga mūsu izdzīvošana un tālāka evolūcija.