“Cziņ- juaņ” un “Taipin”, 1949. gada 27. novembrī Kravas pasažieru tvaikonis “Taipin” evakuēja bēgļus, kuri gribēja paslēpties Taivānā no uzbrūkošās Ķīnas tautas atbrīvošanas armijas.

Sliktas redzamības apstākļos kuģis sadūrās ar kravas tvaikoni “Cziņ- juaņ”, kas pārvadāja ogles. Pagāja tikai 10-15 minūtes, līdz pasažieru kuģis nogrima.

Netālu garām peldēja Austrālijas kara kuģis “Varramunga”, kurš uzreiz steidzās palīgā, bet izglābt izdevās tikai 36 cilvēkus. Precīzs cietušo skaits palika nenoskaidrots, jo neviens bēgļus neskaitīja. Pēc dažādām aplēsēm, gāja bojā no 1000 līdz 1600 cilvēki.

“Leņins”

1941.gada 27.jūlijā kravas pasažieru kuģis “Ļeņins” kopā ar citiem kuģiem evakuēja aplenktās Odesas iedzīvotājus. Kad kuģis peldēja garām Krimai, uzdūrās padomju mīnai...

Kuģis bija pārslogots, jo uz tā kāpa visi tie, kas par katru cenu mēģināja glābties. Aculiecinieki atceras, ka uz “Ļeņina” borta atradās aptuveni 4000 cilvēku.

Bojā gājušo skaits līdz šim brīdim ir palicis nenoskaidrots un aptuveni tiek lēsts – 2500 cilvēki...

"Monblan"

6.decembrī 1917.gadā visasiņaināko jūras katastrofu topā nokļuva divu transporta kuģu sadursme Kanādas pilsētiņas Kalifaksas ostā. Kaut arī abu kuģu apkalpe bija neliela, nomira 1963 cilvēki, aptuveni 2000 cilvēki pazuda bez vēsts, bet 9000 tika ievainoti. Lieta tāda, ka vienā no šiem kuģiem, Francijas militārā transporta kuģī "Monblan", atradās aptuveni 3000 tonnas sprāgstvielu: trotils, benzols un piroksilīns. Kuģis piestāja ostā un sadūrās ar norvēģu kuģi "Imo".

No trieciena benzols izlija uz klāja un aizdegās. "Monblan" kapteinis pavēlēja pamest kuģi, komanda veiksmīgi evakuējās, bet pamestais kuģis ietriecās piestātnē.

Kalifaksas iedzīvotāji nebija informēti par bīstamo kuģa kravu, tādēļ liela daļa cilvēku devās uz ostu pavērot notikušo. Drīz vien kuģis eksplodēja...

Sekas bija briesmīgas. Ugunsgrēks pilsētā plosījās vairākas dienas, bet liela daļa ievainoto nomira zem ēku drupām. Pilsētas ziemeļu daļa faktiski tika noslaucīta no zemes virsas.

„Orija“ 1944. gada 14. februārī, kad Itālija izstājās no kara pēc vācu apvērsuma un neveiksmīgās sabiedroto "Dodekanesas operācijas", vācieši sūtīja pa jūras ceļu uz kontinentālo Grieķiju desmitiem tūkstošu itāļu karagūstekņu.

Norvēģu kuģis „Orija“ bija viens no daudziem, kas bija iesaistīts šajā operācijā. Kad tas izgāja savā pēdējā reisā uz borta bija 4102 itāļu karagūstekņi un 90 apkalpes locekļi. Vētrā kuģis uzskrēja uz klintīm un nogrima. Izglābt izdevās tikai 21 itāļus, 6 vāciešus un vienu grieķi. Visi pārējie 4074 cilvēki gāja bojā.

„Donja pas“ 1987.gada 25. decembris. Par miera laiku vislielāko jūras katastrofu tiek uzskatīta Filipīnas pasažieru prāmja „Donja pas“ bojāeja. Prāmis veica reisu pa maršrutu Manila – Katbalogana – Taklobana. Ekipāža pārzināja maršrutu kā savus piecus pirkstus, laika apstākļi bija labi, tāpēc neviens nesekoja kursam. Visi virsnieki atradās kajītēs, kur skatījās televizoru un dzēra alu. Plkst 6.30 no rīta „Donja pas“ sadūrās ar tankeri „Vektors“, kura ekipāža tikpat bezatbildīgi pildīja savus pienākumus. Naftas produkti izlija no tankera un aizdegās… Prāmja komanda kopā ar pasažieriem padevās panikai un tāpēc neviens neorganizēja pareizu evakuāciju. Mēģinot glābties, cilvēki lēca pāri bortam ūdenī, kur dega izlijusī degviela. Vēl jo vairāk, neviens no kuģiem nepadeva SOS signālu. Varas iestādes uzzināja par traģēdiju tikai pēc 8h tāpēc meklētāju komanda varēja glābt tikai 26 cilvēkus no 4412.

Šajās piecās katastrofās, kas notika ekipāžas vai neparedzētu apstākļu dēļ, gāja bojā aptuveni 15 000 cilvēku.