Šodien mērīju mēteli tirdzniecības centrā. Izrādījās, ka šīs bija vēl viena pircēja mētelis, kurš tajā laikā mērīja citu mēteli... Vairs nekad neiziešu no mājām, tāds kauns.

Kad es gāju 5 klasē, es patiku vienam zēnam, lai gan viņš baidījās man to pateikt. Vienu dienu, rotaļu laukumā viņš tomēr nolēma piedāvāt man kļūt par viņa meiteni. Es atteicos, bet man vajadzēja kaut kā to izskaidrot. Tad es sāku apskaut tuvāko koku un teicu, ka viņš ir mans puisis. Vēlāk es redzēju kā zēns piekāva to koku. Ļoti dīvaina sajūta.

Neizdevās man ļoti svarīga darba intervija, es piecēlos, sarokojos ar visiem un izgāju...skapī!

10.klasē es nodarbojos ar volejbolu. Vienā turnīrā mana komanda zaudēja gandrīz visas spēles, bet beigās mums parādījās iespēja uzvarēt. Es sēdēju uz rezervistu soliņa un burtiski lūdzos par mūsējiem. Šajā laikā vairāki draugi sāka kliegt atbalsta vārdus. Es gribēju viņiem pievienoties, bet kliedziena vieta, no visa spēka iekliedzos "Mūsu Tēvs!"

Nosūtīju kaimiņam sms ar šādu tekstu: "Jēzus nāks 10 no rīta. Pamosties un neaizmirsti apģērbties". Lieta tāda,ka mūsu dzīvokļa īpašnieks ir spānis ar vārdu Jēzus. Kļūdījos ar numuru un tikai tad sapratu, cik briesmīgi skan mans ziņojums.

Vienreiz ārpus pilsētas ceļojuma laikā es ieraudzīju mazus zirdziņus, nevarēju atcerēties vārdu "kumeļš". Rezultātā parādīju uz tiem ar pirkstu un kliedzu "Zirga kaķēni!" Sieva visu saprata.

Nejauši sajaucu klibu vīrieti, kurš kliboja uz manu pusi,ar vecu paziņu. Nepārdomājot teicu: "Ak Dievs, kas ar tevi notika?" Kad viņš atbildēja: "Bērnībā slimoju ar poliomielītu",- es aizbēgu no kauna.

Viņa lūdza vīru apturēt auto, lai nopirktu sev kafiju. Tajā laikā man pazvanīja draudzene. Paņēmu savu kafiju un turpinot runāt pa telefonu iesēdos pasažieru sēdeklī. Vadītājs pagaidīja kamēr es beidzu runāt un tad pateica, ka es sajaucu mašīnas.

Stāvot rindā, spēru soli atpakaļ un nejauši uzkāpu meitenei, kas stāvēja aiz manis. Tūlīt pat apgriezos, lai atvainotos un nejauši saķēru viņu aiz krūtīm...

Gāju pa tirdzniecības centru, ietriecos manekenā un teicu: "Atvainojiet". Pēc tam sapratu kļūdu un pieteicu: "Oj, es domāju, ka Jūs esat cilvēks." Un tikai pēc tam sapratu, ka vēl joprojām runāju ar manekenu.

Draugs mani uzaicināja pie sevis par godu Hellovīnam, es atbraucu Babadoka kostīmā. Bet viesi izrādījās pieauguši, malkojot vīnu...

Pajautāju kolēģim kā sauc viņa dēlu, viņš atbildēja, ka Legolas. Es sāku smieties pa visu kabinetu, bet tad sapratu, ka kolēģis pat nepasmaidīja. Viņa dēlu patiešām sauc Legolas.

Lielā ballītē pateicu meitenei, ar kuru tik tikko uzspēju iepazīties: "Liekas, ka tas vecais, netīrais vīrietis tev līmējas klāt!" Viņa man atbildēja, ka viņi ir kopā...

Draudzene piegādāja sūtījumu privātmājā, apstājās pie vārtiem un paziņoja par savu ierašanos. Atbildē no skaļruņa atskanēja: "Vai Jūs nevarētu piebraukt pie domofona? Jūs runājat miskastē".

Vienreiz es glaudīju kaķi tumsā un nolēmu tam pakasīt zem purniņa. Sākumā man likās, ka viņa spalva ir pārāk cieta, un tad es sapratu, ka glaudu viņu no pavisam citas puses...kaķim nebija nekas iebilstams.

Un tev kādreiz ir nācies sarkt par savu rīcību? Vari padalīties ar saviem stāstiem komentāros, tas tev palīdzēs atrast neveiksmes draugus!