Televizora kaitīgums

Mīts Nr.1: sēdēt tuvu televizora ekrānam ir kaitīgi jūsu acīm

Protams, vienas no spilgtākajām atmiņām kas palikušas no bērnības ir tie momenti, kad, atgriežoties mājās no skolas un paķerot no ledusskapja, pirmo, kas pagadījās pa rokai, mēs apsēdāmies tuvāk televizora ekrānam, gaidot iemīļotās multfilmas vai seriālus.

Visiem bija līdzīgi: mēs sēdējām tā līdz brīdim, līdz istabā ienāca vecāki un nepadzina mūs tālāk no televizora, izsakot rājienu, ka mēs sēžam pārāk tuvu ekrānam un bojājam sev acis.

Realitāte: ja arī ir jebkāda savstarpēja saikne starp to, ka sēdētu televizoram bērnībā un nepieciešamību nēsāt brilles pieaugušā gados, tad droši vien ir tā, ka mēs sēdējām tik tuvu jo mūsu redze jau bija slikta, un tik tuvu sēžot pie televizora, mēs redzējām, kas notiek uz ekrāna.
Attālums no acīm līdz televizoram

Kāds tad ir attālums no jūsu acīm līdz televizoram?

Speciālisti veica virkni pētījumu, lai noskaidrotu minimālo attālumu, kas ir pieļaujam, skatoties televizoru. Nebija konstatēts neviens pierādījums tam, ka tuvu sēdēt pie televizora ir kaitīgi mūsu redzei.
Baumas par to, ka tuvu sēžot televizoram var sabojāt acis, radās, visdrīzāk, tajos vecajos laikos, kad pirmie televizori izstaroja stipru radiāciju, un cilvēki sāka uztraukties par savu veselību, un pirmām kārtām, viņi bažījās par savām acīm.

Kad jūs ilgi skatāties uz televizora ekrānu vai monitoru, var sajust sāpes, sasprindzinājumu un sausumu acīs. Bet tas nenozīmē, ka ekrāns jums kaitē.

Tas notiek tāpēc, ka saspringti fokusējoties uz kaut ko, jūs retāk mirkšķināt, un jūsu acis nogurst vairāk nekā parasti.
Dodiet iespēju acīm biežāk atpūsties. Tādā veidā, jūs pasargāsiet tās no nevēlamām un pāragrām problēmām, piemērām tādām, kā katarakta un citām nopietnām saslimšanām.

Mīts Nr.2: veseliem zobiem ir jābūt sniegbaltiem

Katrs sevi cienošs zobu pastas ražotājs, kā likums, apsola divas lietas: svaigu elpu un žilbinoši baltu smaidu.
Tāpēc, kad kāds smaida, atsedzot dzeltenu zobu rindu, jūs pie sevis noteikti padomāsiet: ”izbeidz litriem dzert kafiju un sāc lietot zobu suku’”

Dzelteni zobi pēc cilvēku uzskatiem ir ir sliktas higiēnas pazīme un to izskats atgrūž pretējo dzimumu stiprāk, nekā gara bārda un ūsas.

Realitāte: Jūs varat uzskatīt baltus zobus par pievilcīgiem, bet pēc dabiskuma ekvivalenta tie ir tādi paši, kā mākslīgās krūtis, un izskatās tie tik pat nedabiski, kā silikona krūtis.

Zobu emaljas krāsa

Mūsu zobu emaljas dabīgā krāsa – dzeltena. Protams, kafija, cigaretes un citi ārējie faktori var mainīt zobu krāsu, padarīt tos tumšākus, un dažreiz zobu sukas un pastas ir par maz, lai tie kļūtu baltāki.
Jebkāda, bar rūpīga mutes dobuma higiēna nepadarīs jūsu smaidu līdzīgu Džordža Kluni smaidam.

Balināt zobus ir kaitīgi

Īstenībā, jūsu mēģinājumi iztīrīt zobus līdz žilbinošam baltumam var reāli tiem kaitēt.
Pārāk cietas zobu sukas var sabojāt un noberzt ārējo emaljas slāni, tādejādi, pasliktinot jūsu zobu veselību.
Bez tam, daudzi solījumi padarīt jūsu smaidu līdzīgu Holivudas smaidam, nav nekas cits, kā mārketinga triks un tukši solījumi.

Ja jūs izmantojat zobu balināšanas profesionālās metodes, esiet gatavi tam, ka balināšana var sabojāt zobu emalju, kas negatīvi ietekmēs zobu veselību.
Neskatoties uz daudziem reklāmas klipiem, kas uzstāj, ka veseliem zobiem noteikti ir jābūt sniegbaltiem un nopulētiem, šis apgalvojums ir tālu no patiesības. Tā saucamais Holivudas smaids- tas ir mums uzspiests skaistuma standarts, kā arī tas, ka matiņi uz ķermeņa ir izraujami.

Mēle tūtiņā

Mīts Nr.3 Spēja mēli saliekt tūtiņā - ģenētiska īpatnība
Katrs no skolas laikiem atveras ģenētikas vienkārsākos principus. Kā ierasts, skolotāji mums to paskaidroja, kā piemēru minot matu un acu krāsu.

Pie šādām ģenētiskām īpatnībām, kuras ir mantotas no viena no vecākiem, ir uzskatāma arī spēja saliekt mēli tūtiņā. Tieši tā apgalvoja vairums bioloģijas pasniedzēju.

Ja jūs mākat saliekt mēli tūtiņā, tas nozīmē, ka kāds no jūsu vecākiem spēja izdarīt tāpat.

Ja ne mamma, nedz tētis to nemācēja darīt, bet šī „superspēja” jums piemīt, uzreiz radās aizdomas sakarā ar šo faktu.

Realitāte:

Jūsu bioloģijas skolotājs, kurš apgalvoja, saliekt mēli tūtiņā ir ģenētiskā īpatnība, kas tiek nodota kā mantojums nākamajai paaudzei, maldījās..

Tiešām, šāda teorija eksistēja līdz pat pagājušā gadsimta 50-iem gadiem. Pētījums, kas tika veikts vairāk nekā pusgadsimtu atpakaļ, pierādīja, ka šis „talants” nav ģenētiska iezīme, tas nozīmē, netiek nodots nākamajai paaudzei.
Izmeklējumu rezultātā tika noskaidrots, ka līdz 54 procentiem mazuļu vecumā 6 līdz 7 gadi un līdz 76 procentiem bērnu vecumā līdz 12 gadiem mācās salikt mēli tūtiņā. Tā viņi var sevi izklaidēt neinteresantās un garlaicīgās nodarbībās.
Kā redzams, par ģenētiskām īpatnībām runa neiet. Nepieciešami ir treniņi. Jo to vairāk, jo ātrāk bērns iemācās to darīt.

Mīts Nr.4: Cilvēkam pēc nāves turpina augt mati un nagi

Šis dīvainais mīts ir tik izplatīts, ka daudzi, patiesi, tam tic.
Pārbaudīt, vai tas ir tā, nav vienkārši, jo pēc līķa apglabāšanas, maz kuram gribēsies to izrakt no zemes ar mērķi pierādīt vai apstrīdēt minēto teoriju.

Vairums no mums tā arī iedomājas mironi, kas ilgi nogulēja zārkā: skelets ar gariem matiem un izaugušiem par centimetru gariem dzelteniem nagiem.

Realitāte: Tātad, vai aug mati un nagi pēc tam, kad cilvēks nomirst?

Atbilde ir īsa un skaidra: nē. Matiem un nagiem, tāpat, kā citiem mūsu organisma orgāniem, ir nepieciešamas barības vielas. Lai augtu. Lai uzturētu mūsu ķermeņa dzīvotspēju, asinīm ir jāsaņem skābeklis.
Pēc cilvēka nāves skābeklis un barības vielas organisms pārstāj saņemt, asinis pārstāj cirkulēt, un tas nozīmē, ka dzīvība mūsu ķermenī vairs neeksistē, un visi procesi, kas notika viņā līdz šim, tāpat, ir pārtraukti.

Visdrīzāk, versija par to, ka mati un nagi mironim turpina augt, parādījās sakarā ar to, ka pēc cilvēka nāves ķermenis sāk izžūt un sačokuroties, bet āda atdalās no matiem un nagiem.
Sakarā ar to, ka ķermeņa apjoms samazinās, nagi un mati izskatās garāki. Šis vizuālais efekts maldina cilvēkus. Uzreiz tika izdarīti maldīgi secinājumi, ka it, kā mironim turpina augt mati un nagi.

Plakanā pēda

Mīts Nr.5 Plakanā pēda- tas ir ķermeņa defekts. Cilvēki, kuri cieš no plakanās pēdas, biežāk pakļauti traumām.

Visi zina, ja puisim ir plakanā pēda, viņu nepaņems armijā.
Ir zināms, ka Otrā pasaules kara laikā tūkstošiem potenciālo kareivju tika atteikts iestāties dienestā tikai tā iemesla dēļ, ka viņiem bija plakanā pēdā, Tika uzskatīts, ka viņi ir biežāk pakļauti traumām.

Kad kareivis iet cauri ienaidnieka teritorijai, viņam ir jābūt pēc iespējas neredzamākam. Tie, kam ir plakanā pēda, tā nevarēs paiet. Sekojot šai loģikai, vīriešiem, kas cieš no plakanās pēdas, atsaka dienēt armijā, karā viņus neņem.

Realitāte:

Ko nezināja ģenerāļi, kad atteicās ņemt dienestā kareivjus, kuriem ir plakanā pēda.
1989.gadā Fortbeningā tika izpētīti vairāk nekā 300 kareivju dati, Pētījums uzrādīja, ka īstenībā, viss ir tieši otrādi: cilvēki, kuriem ir plakanā pēda ir mazāk tendēti uz dažādu traumu iegūšanu, nekā tie, kuriem bija normāla pēdas forma un augsts pacēlums.

Tas nozīmē, ka plakanā pēda ir maldīgs iemesls, sakarā ar kuru var nepaņemt armijā absolūti veselu cilvēku.

Apavi plakanai pēdai

Tajā pašā laikā, apavu ražošanas kompānijas tērē miljonus mēģinot laist pārdošanā tā saucamos ortopēdiskos apavus, kas paredzēti tieši cilvēkiem ar plakano pēdu. Tiek uzskatīts, ka tādi apavi ir nepieciešami tiem, kam nav augsta pēdas pacēluma.

Atturēšanas no dzimumattiecībām

Mīts Nr.6 Atturēšanās no dzimumattiecībām pirms svarīgām sacensībām nepieciešama, jo seksuālais kontakts var kaitēt sacensību rezultātam

Šī teorija ir ļoti izplatīta sporta pasaulē. Tiek uzskatīts, ka seksuālā tuvība var atņemt spēkus, kas ir nepieciešami sportistam.

Atsevišķi treneri pieprasa no saviem spēlētājiem atturēšanos no seksuālām attiecībām pirms svarīgām sacensībām, un laiks variējas no vienas dienas līdz pat mēnesim , bet dažreiz pat ilgāk.
Ko tik nedara vīrieši. Atceraties, filmā „Trakais bullis” Roberta Deniro varoni aplej ar aukstu ūdeni zemāk par jostas vietu.

Atceraties Silvestra Stallones slaveno personāžu Rokiju, kurš visu laiku bija sava trenera un mīļotās meitenes krustugunīs, jo treneris no sportista pieprasīja seksuālu atturēšanos.
Dažādu iemeslu dēļ, tik stingri noteikumi attiecās tikai uz vīriešiem.
Sieviešu sportā ir izplatīts se4kojošs uzskats: seksuālās attiecības paaugstina testosterona līmeni. Teorētiski tas nozīmē sekojošo: Testosterons sievietei palielina fizisku spēku. Citiem vārdiem sakot: sekss padara sievieti stiprāku, bet vīrieti vājāku.

Vai ir jēga apgalvojumā par to, ka seksuāla atturēšanās ir nepieciešama sportistiem, kas grib sasniegt noteiktas virsotnes?

Realitāte: Tas nav tiesa! Maldinošais mīts tika apstrīdēts 1995.gadā un to veica zinātnieku grupa, eksperimenta rezultātā. Pētījums, kurā piedalījās 11 vīrieši, parādīja, ka seksuālā atturēšanās nekādā veidā neietekmē vīrieša fizisko aktivitāti sacensību laikā.
Nekādas izmaiņas darba spējās nebija notikušas. Mīts par to, ka seksuālā atturēšanās paaugstina aktivitāti fiziskas slodzes gadījumā, tika pilnībā apstrīdēts.
Savukārt, cits pētījums, ko veica Londonas zinātnieki, parādīja rezultātu, kas pilnīgi apgāž šo mītu.
Pētījumā piedalījās maratonisti. Rezultāts pārsteidza daudzus: izrādījās, ka dzimumattiecības pirms sacensībām ne tikai nepasliktina rezultātu, bet tieši otrādi, uzlabo atlēta darba spējas.
Tie sportisti, kas nodarbojās ar seksu vakarā pirms starta, parādīja labākus rezultātus atšķirībā no tiem, kas atturējās no tuvības.

Neskatoties uz to, šis mīts pastāv no sen seniem laikiem. Ir liecības, ka pirmo Olimpisko spēļu laikā senie grieķi izvairījās no dzimumattiecībām pirms sacensībām.

Viņi ticēja, ka mīlestība var atņemt nepieciešamos sporta sacensībām spēkus un samazināt degsmi, kas orientēta uz pozitīviem rezultātiem sacensībās par pirmajām vietām.
Senie grieķi uzskatīja, ka agresijas līmenim ir jābūt maksimālam, mīlestība, savukārt, noskaņo uz maigāku, romantiskāku toni, kas var negatīvi ietekmēt sporta rezultātus.