Indas ielejas izzudusī civilizācija

Ar kultūru, kas pletās no Ziemeļindijas līdz Afganistānai un iedzīvotājiem, kuru skaits bija vairāk nekā pieci miljoni, Indas ielejas seno cilvēku skats ( vecākā no zināmajām Indijas civilizācijām) bija iespaidīgs. Izrakumi, kas tika veikti 1922. gadā, parādīja viņu neparastu tieksmi uz higiēnu, tika uzturēta sarežģīta drenāžas sistēma un vannas istabu kārtība. Lai cik tas dīvaini, bet neeksistē jebkādi arheoloģiski pierādījumi armijas, vergu, sociālo konfliktu un citu nebūšanu, kas bija izplatītas senos laikos, eksistencei. Līdz pašām beigām, liekas, ka viņi visu uzturēja tīru.

Tarimas mūmijas

Izrakumu laikā Ķīnā Tarimas baseina apgabalā, arheologi ar izbrīnu konstatēja vairāk nekā 100 mumificētos līķus, un kuri vecāki par 2000 gadiem. Bet koledžas profesors Viktors Meirs bija pārsteigts, kad mirušās atliekas bija izraktas un izvietotas vispārējai apskatei muzejā. Izrādījās, ka daudziem mumificētiem līķiem bija gaiši mati un gari deguni. 1993.gadā Meirs uzsāka DNS paraugu ņemšanu. Testu rezultāti, gala rezultātā, apstiprināja viņa priekšnojautas par to, ka līķi piederēja Eiropas genofondam. Lai gan senos Ķīnas rakstos jau pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras tika aprakstītas Tālo Austrumu Kaukāza tautu grupas, tomēr, nebija minēts nekas par to, kā un kāpēc viņi tur nokļuva.

Voiniča manuskripts

Voiniča manuskripts, pēc visa spriežot, ir pati nelasītākā grāmata pasaulē. Relikvija tika atrasta 1912.gadā Romas bibliotēkā, tai vairāk nekā 500 gadi, grāmata sastāv no 240 lappusēm ar ilustrācijām un tekstu, valodā, kas nav zināma nevienam. Atšifrēt tekstu nevarēja pat labāki kriptogrāfi, tāpēc, maksimums, ko viņi varēja izdarīt, pateikt, ka šī grāmata ir domāta izklaidei. Statistiskā analīze parādīja, ka manuskripta raksti ir sastādīti pēc jebkuras valodas pamatlikumiem un struktūras.

Pazaudētais Romas leģions

Pēc tam, kā Persijas partieši uzvarēja Romas armiju ģenerāļa Krasa vadībā, leģenda stāsta, ka neliela karagūstekņu grupa klīda pa tuksnesi, un gala rezultātā, tika aplenkta no Haņa karaspēka puses. Oksfordas vēsturnieks, kas analizēja senos rakstus, apgalvoja, ka pazudušais Romas leģions dibināja nelielu pilsētiņu netālu no Gobi tuksneša un nosauca to par Ligiānu. Līdz šim brīdim tiek veikti DNS testi lai noskaidrotu, kapēc atsevišķiem pilsētas iedzīvotājiem bija zaļas acis un gaiši mati.

Kas bija Robins Huds?

Reālāks liekas stāsts par mežos mītošo altruistisko bandītu, nekā leģendāru karali ar maģisku zobenu. Tomēr, Robina Huda vēsturiskie meklējumi pārvērtās par veselu iespēju kompleksu. Kandidāti uz šo lomu bija daudzi: Roberts Hods, bēglis no jorkšīras, un Roberts Huds no Eikfīldas. „Aizdomās Turamo”saraksts tika sarežģīts ar to faktu, ka „Robins Huds”kļuva par sinonīmu, ka cilvēks atrodas ārpus likuma. Ar laiku viņu identificēt kļuva aizvien sarežģītāk, jo vēsturē parādījās tādi vārdi, kā Džons un Ričards Lauvas Sirds.

Karnakas akmeņi

Ja Stonhedžas celtniecība jums liekas ļoti sarežģīta, padomājiet par to, kāds smags darbs tika ieguldīts, lai radītu karnakas akmeņus. Ziemeļrietumu Francijā Bretaņas krastos atrodas vairāk nekā 3000 megalītisku akmeņu 12 kilometru
Garumā, pie tam tie izvietoti ideāli taisnā līnijā. Vietējais mīts stāsta par to, ka tas ir Romas leģions, kuru meistars Merlins pārvērta par akmeņiem. Vairāk racionāls skaidrojums ir tāds, ka akmeņi, iespējams, bija sarežģīts zemestrīču detektors. Cilvēku, kas veidoja šos akmeņus, personības, līdz šim nav noskaidrotas un paliek noslēpums.

Minojas civilizācijas krišana

Vēsturnieki vēl līdz šim brīdim strīdas, kas varēja būt par iemeslu Romas impērijas krišanai, kā arī, viņi nevar vienoties par vienotu domu par Minojas civilizācijas izzušanas iemesliem. Trīs ar pusi tūkstošus gadu atpakaļ dzīve uz Krētas salas ( mītiskā karaļa un viņa zvēra- cilvēkēdāja rezidence) tika sagrauta uz blakus esošās salas Tera vulkāna izvirduma laikā. Māla tāfelītes, kuras atrada arheologi, liecina, kāpēc šī notikuma minojiešu tauta vēl dzīvoja labklājībā 50 gadus, un pēc tam iestājās panīkums. Viena no ticamākām iznīkšanas versijām runā par to, ka vulkāniskie pelni bija par iemeslu kultūras izsīkumam, tāpēc novājinātā sabiedrība kļuva neaizsargātāka iespējamai grieķu civilizācijas asimilācijai.

Purva līķi

Šī jautājuma daudzi pētījumi nepietuvināja šo līķu mīklas atminējumam. Simtiem senu līķu bija atrasti apbedīti Eiropas ziemeļdaļas mitrājos. Eksperti, kas analizēja atliekas, runāja par to, ka uz līķiem ir konstatējamas spīdzināšanas pēdas, kas iespējams liecina par kādu nežēlīgu spēļu esamību. Tāpat, ir aizdomas, ka šie cilvēki kļuva par rituālu upurēšanu.

Zaudētā pilsēta Helike

Grieķu rakstnieks Pavsānijs savos rakstos minēja, ka spēcīga zemestrīce iznīcināja pilsētu Helike. Viņš runāja par to, ka šī pilsēta bija Poseidona pielūgšanas centrs. Jebkādas leģendārās pilsētas pēdas netika konstatētas. Tomēr, 1861.gadā arheologi atrada bronzas monētu ar Poseidona galvas attēlu uz tās.

Rongo-rongo

Rongo- rongo, tas ir nesalasāms hieroglifu teksts, kurus izmantoja Lieldienu salu iedzīvotāji. Un tā ir vēl viena šī mistiskās salas mīkla. Lai gan iedzīvotājiem uz blakus salām nebija rakstības, rongo-rongo atklāja nejauši 1700-os gados. Valoda bija neatgriezeniski zaudēta tāpat kā cerības to atšifrēt pēc tam, kā agrīnie kolonizatori no Eiropas to aizliedza.