— Marta, mēs kopā esam gandrīz 50 gadus un man vajag šo to zināt. Saki, tu esi mani kaut kad krāpusi?
— Henrij, mans pienākums ir būt godīgai pret tevi. Jā, pa šiem gadiem esmu tevi krāpusi 3 reizes. Bet vienmēr svarīga iemesla dēļ.
Henrijs apmulsa. Bija redzams, ka viņu sāpināja sievas vārdi:
— Es pat neturēju aizdomās... Bet ko nozīmē ,,svarīgs iemesls”?
— Pirmoreiz gandrīz tūlīt pēc kāzām. Atceries, mēs nevarējām veikt kārtējo maksājumu un gandrīz zaudējām mūsu mazo māju? Es tad vakarā devos pie baņķiera, bet nākamajā dienā mēs saņēmām paziņojumu, ka mums pagarināts kredīts.
Henrijs reproducēja savā prātā notikušo un pateica:
— Tu saglabāji mūsu māju, es varu tev piedot...Bet kas bija otro reizi?
— Tad tu smagi slimoji un mums nebija naudas, lai apmaksātu sirds operāciju. Es aizgāju pie ķirurga un, ja tu atceries, viņš iztaisīja operāciju tev par velti.
Henrijs kļuva drūmāks par negaisa mākoni:
— Atceros...Tu izglābi man dzīvību, tāpēc tev piedodu. Tagad izstāsti par trešo reizi.
— Labi. Atceries, tu gribēji kļūt par golfa kluba prezidentu un tev pietrūka 73 balsis?
Te Henrijs zaudēja samaņu...