Protams, katrs vīrietis rīkojas savādāk. Par to, kādus draudus sevī slēpj vīriešu pusmūža krīze un kā no tiem izvairīties jums šodien pastāstīs mūsu redakcija!

VĪRIEŠU PUSMŪŽA KRĪZE

Tā mēdz būt gan sievietēm, gan vīriešiem. Tomēr vissmagāk tā izpaužas tieši vīriešiem. Vecumā no 35 - 40 gadiem iestājas periods, kad vīrietis sāk sev uzdot sekojošus jautājumus: ”Kā es dzīvoju?”, ”Vai man visu šo vajag?”, ”Jau 40, bet es vēl... Varbūt ir laiks kaut ko mainīt?”. Vai gluži otrādi, vīrietis sāk apzināties savu pārākumu un vēlas sev daudz jaunāku sievu, vēlas dārgu auto, nevis krāt naudu bērnu izglītībai. Un viņš ļaujas kārdinājumiem.

Tas nozīmē, ka cilvēkā notiek iekšējs konflikts. Liela dzīves daļa ir aiz muguras, un viņš cer vismaz kaut ko izmainīt uz labāku pusi vai vismaz beidzot sākt gūt baudu no dzīves. Krīze vīriešiem var būt arī tad, ja viņš necenšas izmainīt savu dzīvi. Viņš var vienkārši censties atbrīvoties no jebkādas atbildības, izmainīt darbu, pārdzīvojumi, depresija un satraukums, tā rezultātā - visu atkarību buķete.

”Man ir laba māja, skaista sieva, jautri un gudri bērni. Es viņus mīlu. Bet es saprotu, ka tā nav mana dzīve. Es varu tūlīt pat savākt savas mantas un aiziet no šejienes. It kā viņi visi ir jauki, bet es nesaprotu, ko es te daru”, - var bieži dzirdēt no vīrieša šajā vecuma kaut ko līdzīgu šīm domām.

Visi vīrieši, kuri spēja iziet šim smagam periodam cauri ar lepni paceltu galvu, apgalvo, ka viņiem palīdzēja viņu mīļotā sieva. Arī ģimenes psihologi apgalvo, ka tieši sievai ir jābūt blakus šajā krīzes brīdī. Viņš jāatbalsta, jāveido harmonija viņa dzīvē. Bet nekādā gadījumā nevajag kļūt par upuri.

Vislielākā sievietes kļūda, redzot, ka vīrieša uzvedība ir izmainījusies, sākt sevi vainot notiekošajā. Uzskatīt, ka nav pietiekami skaista, laba saimniece un tamlīdzīgi. Ir jāiemācās atdalīt pareizu kritiku no subjektīvas. Centies pieņemt to faktu, ka tas ir normāls vīrieša stāvoklis, kurš pāries, ja pareizi pret to attieksies, jo ne jau tava vaina tā ir. Tāda ir cilvēka būtība.

Ir jāatzīst, ka vīrieši, jūtot psiholoģiskās izmaiņas, cenšas lielu vainas daļu pārcelt uz sievas pleciem. Tā ir psiholoģiska aizsardzība. Viņiem tak, kaut kā ir jāapklusina sirdsapziņa, jāattaisno sava uzvedība. Pārmetumi dažreiz ir tik muļķīgi un pat bērnišķīgi, ka bez skandāla neiztikt. Nevajag tā darīt. Esiet viltīgākas, pārvērsiet visu par joku vai izvirzāt mierīgus un nelokāmus argumentus sevis aizstāvībai.

Lūk, ko psihologi domā, kad runā par atbalstu. Piemēram, tavs vīrs uzskata, ka viņa darbā nav karjeras iespējas, viņš uzskata, ka ir sasniedzis tajā visu, ko vien bija iespējams. Ir 2 iespējamās sievietes uzvedības varianti: ”Traks esi? Par ko mēs tad dzīvosim!? Sēdi un klausi priekšnieku” un ”Padomāsim kopā un izdarīsim tā, kā būs pareizāk. Ja tur ir tik slikti - ir jāiet prom”.

Vīrietim ir jādod iespēja rīkoties, bet palikt par menedžeri. Palīdzi atrast jaunu darbu, palīdzi saplānot laiku, noorganizē interesantu ģimenisku vakaru. Iedvesmo, nevis zāģē.

Vēl reiz atkārtojam, ka vīrieša pusmūža krīzes dēļ, sievietei nav jāziedo visas savas intereses. Jēdzienu ”mēs” neviens nav atcēlis un sadalītos pienākumus arī. Tev ir jābūt interesantai, jāvirza vīrs pareizā virzienā, nevis jāpārvēršas par paklājiņu kājām.

Tici, trakums no vīrieša galvas aizies, viņš nemeklēs mīļāko, nepametīs ģimeni un centīsies nopelnīt, jo harmoniju neviens nesamainīs pret kaut kādām apšaubāmām iegribām.

Jēdziens ”ģimene” necieš egoismu. Katram tajā ir jābūt par atbalstu otram smagos momentos, nav svarīgi, vai tas ir vīrs vai sieva vai bērni. Tādēļ, ja vēlies saglabāt ciešu laulību, palīdzi savam vīram, esi blakus šajā viņa sarežģītajā dzīves periodā.

Mēs novēlām tavai ģimenei mīlestību, savstarpēju sapratni un pacietību!

Neaizmirsti dalīties ar šo noderīgo informāciju ar saviem draugiem.