Vjačeslava ideja ir ļoti vienkārša: ir jāparāda jaunajiem noziedzniekiem, ka eksistē vēl cita dzīve, kas ir daudz labāka par zagļu dzīvi! `Potenciāls kriminālnoziedznieks domā tikai par to, kā neiekrist. Bet, kad viņš ierauga labu dzīvi - kāds iemesls viņam ir atgriezties cietumā?` - savu viedokli skaisto Gorelovs.

Viņš nopirka dažas būdas Obvas upes krastā un atvēra tur vasaras skolu topošajiem lauksaimniekiem. Tur dzīvoja un strādāja bērni no bērnunamiem, no kuriem pedagogi jau sen ir atteikušies.

`Bāreņi man tika dažādi. Daudziem jau bija divas sodāmības. Es nolēmu, ka bērnus var attīstīt lauksaimniecībā. Mums bija sava veida pierakstu grāmata, kurā tika ierakstīta nopelnītā alga. Mūsu `bankā` varēja paņemt kredītā zvejas rīkus: pludiņus, spiningus.

Vecākiem skolēniem - bāreņiem es piedāvāju audzēt kartupeļus priekš bērnu nama, bietes vai burkānus. Mums bija cīņa pret smēķēšanu un rupjiem vārdiem. Dod solījumu, ka nepīpēsi - dubulta alga par maiņu. Aizpīpēsi - visa prēmija pazudīs. Tas pats ar lamu vārdiem: par katru lamuvārdu vajadzēja cirst malku`- Vjačeslavs Gorelovs dalījās ar savām pāraudzināšanas metodēm.

Domā, šis cilvēks - īsts varonis? Lielākajai daļai cilvēku tā tas arī ir, bet valdība domā savādāk...

`Man bija projekts `No tiesas zāles pret drošības naudu`. Kolonijas vietā es piedāvāju pieņemt viņus pie sevis. Bet man atbildēja, ja visus pie manis nosūtīs - nebūs kam sēdēt. Jo vairāk cilvēku ir cietumā, jo vairāk tiek iedalīts budžets. Bet ja viņus atdos privātam projektam, amatpersonas zaudēs šo naudu,` - dalījās Vjačeslavs.

Diemžēl tas nav vienīgais gadījums, kad valsts liek sprunguļus Gorelova ritenī. `Es sāku nodarboties ar smagajiem bērniem 1994.gadā. Tad noziedzība Permā ievērojami palielinājās un es izdomāju kā rehabilitēt tīņus. Es nolēmu to īstenot ar tūrisma palīdzību un izstrādāju 5 maršrutus, kuros bija iekļauti pārgājieni, peldēšana pa upēm un zirgu izjādes.

Es nopirku pamestu nometnes vietu mežā, lai izveidotu `Arteku` priekš huligāniem. Bet, kad sāka iet gludi, vietu atņēma amatpersonas un mani iecēla par direktora vietnieku. 2000. gadā man iedeva prēmiju no vadības. Es atvēru aploksni, bet tur bija simts rubļu... Tad es uzrakstīju iesniegumu par aiziešanu...`

Tad Vjačeslavs nodibināja `Lauksaimnieku skolu`, bet atkal, tiklīdz viss nostrādāja, parādījās pretinieki. Pirms trim gadiem Gorelova projekts saņēma valsts apbalvojumu 47 miljonu rubļu apmērā. Bet Vjačeslavs tādējādi praktiski visu pazaudēja!

Gorelovam paziņoja, ka trešo daļu summas priekš projekta viņam ir jāatrod pašam. Viņš paņēma kredītu 9,5 miljonu rubļu apmēra, uzbūvēja divas mājas un divas fermas...Tā rezultātā, uzņēmums piedzīvoja konfiskāciju un Vjačeslavs gandrīz zaudēja visu uzbūvēto!

Taču nelaimes nevarēja apturēt Gorolevu un viņš turpināja sevi veltīt sarežģītajiem bērniem, jo ​​bezgalīgi mīlēja šo nodarbošanos. Pašam Vjačeslavam ir sešpadsmit bērnu, puse savējie, otra puse - viņa bijušie skolēni.

Tieši uz šādu izcilu cilvēku entuziasma turas mūsu pasaule. Ja arī tev patika stāsts par Vjačeslavu Gorolevu, pastāsti par šo neparasto cilvēku draugiem.