-
- 15273 x
-
https://torno.lv/ScdXtq1
Domāju, nevienam nebūs jaunums tas fakts, kā bērnu cietsirdībai reizēm nav robežu. Tā notika ar 5 gadus vecu puisīti Raijanu no Ņju-Meksikas (atgādināšu, kā bērni ASV sāk iet skolā jau kopš 5 gadu vecuma).
Kādu dienu Raijans atnāca uz skolas laukumu, lai paspēlētu futbolu. Tai paša brīdī, kad lielāks zēns no viņa klases izlēma viņam iesist bez nekāda redzama iemesla. Nesagaidot nekādu atbildes reakciju, viņš sāka sist Raijanu arvien stiprāk un stiprāk. Tā turpinājās diezgan ilgu laiku... Bērni tā iebiedēja puisīti, kā viņš baidījās stāstīt par pāri darījumiem saviem vecākiem.
Raksta turpinājums
Zēns bija tik ļoti nomākts, kā katru rītu modās ar baiso domu. Bet vienā skaistā dienā viss izmainījās. Palīgā zēnam atnāca viens no vecākās klases skolēniem Kriss Kajkendols. Sportisko un muskuļoto puisi zināja visa skola, jo viņs bija labākais vietējās komandas spēlētajs amerikaņu futbolā.
Kriss zināja, kas tas tāds ir - vienaudžu cietsirdība - jo bernībā pats diezgan bieži no tā cieta. Un protams, kā jebkurš cits zēns, arī viņš pieļāva bērnībā fatālu kļūdu: nestāstīja par to vecākiem. Tieši tāpēc viņš nolēma aizstāvēt mazo zēnu, lai ko tas arī prasītu.
Ko gan darīja Kriss, lai aizstāvētu cietušo? Viņš zināja, kā jārīkojas uzmanīgi, tāpēc kartēja strīda laikā piegāja klāt pie mazāko klašu skolēniem un visu acu priekšā uzaicināja Raijanu apsēsties kopā ar viņu pie galdiņa pusdienu starpbrīža laikā. Un šī metode nostrādāja! Kad huligāni ieraudzīja, kāds aizstāvis ir Raijenam, viņi aizmirsa par viņu uz visiem laikiem.
Šīs gadījums iedvēsmoja Krisu sākt vadīt vietējo organizāciju, kura cīnījās ar vardārbību pret bērniem. Viņa labākais draugs, Brevins Jangs, uzzinot par šādiem jaunumiem, arī nolēma pievienoties organizācijai. Šie divi muskuļu kalni skatās, lai viņu skolā būtu kartība un lai neviens bērns necieš no vienaudžu cietsirdības.
Bet tas vēl nav stāsta beigas! Kopš tas dienas, mazais Raijans un skaistulis Kriss kļuva par nešķiramiem draugiem. Pavisam nesen Raijanam bija izlaidums, kurā viņš izteica atvadu runu. Tajā, viņš ieminējās par to, kā viņš nebūtu sasniedzis neko, ja vien nebūtu Kriss, kas parādījās gluži ka sargeņģelis tajā dienā viņa dzīvē.
Tev patika šīs aizkustinošais stāsts? Tad pastāsti par to visiem saviem draugiem, kopīgiem spēkiem mēs ļausim labiem notikumiem mūsu dzīvēs uzvarēt!
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
