Pāris bija laimes pārpildīts un ar nepacietību gaidīja meitiņas piedzimšanu. Mazulīte piedzima tikai dažas nedēļas pirms jaunā gada. Bet visa laime tika satricināta mirklī, kad Brenna piedzima. Uzreiz pēc dzimšanas meitenīte tikai aiznesta uz intensīvās terapijas nodaļu, par cik jaundzimusī nekustējās un bija noklāta ar brūcēm, bet ķermeņa temperatūra bija neparasti augsta.

Brennai tika diagnosticēta ļoti reta ģenētiska saslimšana "Arlekina ihtioze". Viņas āda aug tik ātri, ka tā uzaug vairākās kārtās un sāk ļoti ātri sacietēt. Tas arī izraisa brūču rašanos uz ķermeņa. Vecākiem atļāva paturēt rokās savu meitu tikai četras nedēļas pēc viņas dzimšanas. No tā brīža meitenītei bija nepieciešama aprūpe katru dienu.

Katru reize pastaigājoties pa ielām ar savu meitiņu, Kortnija jūt diskomfortu un pastāvīgu bakstīšanu ar pirkstiem, viņa dzird skaļus komentārus un nepatīkamus jautājumus. Kaut gan visvairāk viņu apbēdina nevis bērnu reakcija, kuru daba ir gluži vienkārši ļoti ziņkārīga, bet gan viņu vecāku reakcija, kuri aizliedz saviem bērniem par to runāt.

"Kāpēc gan cilvēki nevarētu pieņemt mūs kā pozitīvu piemēru tam, ka ne vienmēr ir slikti būt atšķirīgam?" Kortnija saka, ka viņa dotu priekšroku atklātai sarunai par savu meitu.

Brennai ir viens liels pielūdzējs un tas ir viņas vecākais brālis Konors, kurš ļoti mīl savu māsiņu.

"Kāpēc citi vecāki tik ļoti cenšas ignorēt šo tēmu? No kā viņi baidās? Kāpēc gan viņi nevarētu pienākt klāt ar saviem bērniem un vienkārši pajautāt, piemēram - cik veca ir meitenīte? Tā bērni iemācītos nepievērst tik lielu uzmanību citu cilvēku ārienei. Jo beigu beigās mēs visi izskatāmies dažādi."

Meitenītes tēvs Evans ir ļoti lepns par savu meitu. Katru vakaru Kortnija vēro, kā tēvs un meita iet cauri vannas procedūrām, kā daļai no viņas ķermeņa aprūpes. Šis cilvēks, kurš vēl pirms meitiņas dzimšanas jokoja, ka nevīs viņas matus, tagad ar maigumu un rūpīgumu, rūpējās par savu meitiņu un ķemmē viņas plānos matus.

Viens no šīs slimības simptomiem ir tas, ka mati uz ķermeņa paliek ļoti plāni, vai gluži otrādu, to vispār nav. Savukārt ar Evana un Kortnijas pūlēm, meitiņai izdodas ataudzēt plānu matu kārtiņu un viņa ar lepnumu aiztiek savu galvu.

Kortnija regulāri raksta par savu neparasto meitu savā blogā, kā arī viņa jau ir paspējusi uzrakstīt grāmatu ar nosaukumu "Citāds skaistums", kuru publicēja 2016. gadā. Viņa cer, ka tas palīdzēs visiem izturēties ar lielāku sapratni pret cilvēkiem ar savādāku izskatu.

Patika šis stāsts? Padalies ar draugiem!