`Tajā liktenīgajā nedēļā es biju pierakstīta uz konsultāciju pirms brīvdienām. Agri no rīta, pāris dienas pirms noteiktās vizītes, man pazvanīja ārsts un palūdza atnākt nedaudz ātrāk, bet konkrēti pēc stundas! Es jau biju apdarījusi visus mājas darbus, tāpēc nolēmu piekrist.

Es tūlīt pat devos uz vannasistabu. Ar personīgo higiēnu man viss ir kārtībā, nedomājiet, bet tad pavisam neatlika laika , tāpēc paķēru nelielu drāniņu, kura karājās uz izlietnes, samērcēju to un ņēmos berzēt vajadzīgo vietu. Nu, lieta padarīta, - es nodomāju un devos pie ārsta.

Ginekologa kabinetā es uzreiz nosēdos vajadzīgajā pozā, noliekot kājas uz ginekoloģiskā krēsla balstiem. Teikšu atklāti, šis process nekad īpašu gandarījumu man nav sagādājis. Tieši tāpēc es aizgriezos pret logu un iedomājos sevi skrienam pa margrietiņu lauku kaut kur Parīzē.

Dakteris iesāka apskati, bet viņa reakcija nedaudz mani apstulbināja. `Oho, jums te ir īsti svētki. Šodien jūs esat pacentusies krietni vairāk, vai ne?`. Es tad vēl nesapratu, par ko viņš tā.

Pēc procedūras es atnācu mājās un jau aizmirsu par incidentu, kad pie manis pieskrēja meita ar jautājumu:
— Mamm, vai neredzēji manu drāniņu, kura karājās uz izlietnes?

Es palūdzu viņu paņemt citu, uz ko viņa man atbildēja:

— Bet man ir vajadzīga tieši šī! Tajā es ietinu visus savus spīguļus.

Un te man beidzot pieleca... Diezin vai es vēl kaut kad iešu pie šī ārsta`.

Lūk, tādus vizuļojošus `svētkus` šai sievietei izdevās sarīkot savam ginekologam. Vai ar tevi ir atgadījies kas līdzīgs? Dalies ar to komentāros.