Šeit lieta nav tikai domāšanā, bet arī viltīgos trikos, kurus izmanto veikalos, lai piespiestu tevi pirkt vairāk. Mēs tev pastāstīsim, kas liek atrasties finanšu bedrē un ar tukšām kabatām.

Nabadzības iemesli

1. Neiromārketings

Zinātniskos neiromārketinga pētījumos tiek pētīta saikne starp mūsu smadzeņu procesiem un priekšrocībām, lēmumiem par pirkumiem.

Piemēram, vēlēšanās iegādāties titulētās preces paaugstinās, palielinoties testosterona līmenim, kā arī rodas vēlēšanās nopirkt vairāk preču, ja reklāmas personāžs ir līdzīgs pašam pircējam. Tiek pētītas visas cilvēka reakcijas, kuras rezultātā izspēlē ļaunu joku ar tavu maku.

Tādā veidā zināšanas, kuras iegūst ar neiromārketingu, tiešām ļauj mārketologiem manipulēt ar patērētāja apziņu un efektīvāk viņu ietekmēt pieņemt lēmumu pirkt. Tādēļ pieradini sevi apdomāt pirkumu vai neņem līdzi daudz naudas. Mārketologu triki aprēķināti tā, lai tu pirktu šeit un tagad.

2. Aromāti

Nav noslēpums, ka skaisti iekārtots veikals jau noskaņo pircēju savā labā. Taču nekas tā nespēj ietekmēt cilvēku kā aromāti. Piemēram, uzpildes stacijās izsmidzina kafijas aromātu, kurš tā pārņem savā varā, ka izraisa vēlēšanos ieiet šajā veikaliņā un nopirkt kafiju, un kūciņu, un cigaretes…Tas pats attiecās uz jebkuru lielveikalu.

Produktu veikalos bieži izsmidzina aerosolus ar svaigu cepešu smaržu. Un tie izraisa apetīti. Tika pierādīts, ka cilvēki šo smaržu dēļ pērk krietni vairāk nekā gribēja, īpaši, ja atnāca uz veikalu nepaēduši. Tas pats Samsung pasūtīja saviem veikaliem smaržu, kurš atslābinās patērētājus, lai viņi ne pārāk vētraini reaģētu uz augstajām cenām.

3. Cena – kvalitātes kritērijs

Ar cenām spekulē daudzi pārdevēji. Tik daudzi trūcīgi cilvēki domā, ka, jo augstāka cena, jo labāka prece. Tika veikts eksperiments jau ar neirometožu iesaistīšanu, kurš pierādīja, ka, ja ieliet glāzēs vienādu vīnu, bet tām pielikt dažādu cenu, tad pircējs sāk just atšķirību un izvēlās to, kurš dārgāks. Viņam automātiski šķiet, ka tāds vīns ir garšīgāks un kvalitatīvāks.

Tāds triks nostrādā arī apģērba pirkšanā. Tu vari ieiet 2 dažādos veikalos un ieraudzīt vienu un to pašu blūzi, bet pogas būs dažādos toņos. Tu droši vien izvēlēsies to, kura dārgāka.

4. Plānošanas trūkums

Šajā gadījumā jau darbojas nevis mārketologa triki, bet nabaga domāšana. Cilvēki ar nozīmīgi ierobežotu budžetu reti kad domā par nākotni. Viņi var paņemt hipotēku uz 10 gadiem, bet galīgi nedomā par tuvākajiem 3-5 gadiem. Sak, kaut kā jau iztiks, izvilkšu.

Psihologi izceļ jēdzienu ‘viegla nauda’ – vinnests loterijā, mantojums, atradums, dāvanas. Tautā jau sen nonākuši pie secinājuma, ka tam, kas viegli nācis, tikpat viegli jāaiziet. Bet tas, ko nopelna ar smagu darbu, tērējas apdomīgi, tikai nepieciešamajam.

Taču, ja runāt par mūsu ļaužu īpatnībām, tad psihologi un sociologi uzskata, ka viņus salauza 90-to krīze, kad visi pārstāja ticēt gan valstij, gan finanšu instrumentiem.

Tādēļ mēs netiecamies plānot ilgam laikam, kaut kur ieguldīt. Ja agrāk cilvēki krāja kopš bērnu dzimšanas viņu izglītošanai, apmaksāja ilgstošu apdrošināšanu, tad tagad tas nav populāri.

5. Aktīvi un pasīvi

Bagātie cilvēki parasti pērk preces-aktīvus, kuras nākotnē nesīs viņiem naudu visam nepieciešamajam, tajā pat laikā nabadzīgie nodrošinās ar pasīviem. Piemēram, turīgs cilvēks pērk zemes gabalu un apstāda to ar augļu kokiem, lai pēc tam gūtu peļņu no augļu pārdošanas, vai zemi izīrēs.

Nabadzīgais būvēs māju, turklāt tas ievilksies visa mūža garumā un vēl tā, ka bērniem nāksies visu pabeigt līdz galam. Nauda aizies būvniecībai, normāls mājoklis nesanāks, kā arī citām vajadzībām līdzekļu nebūs.

6. Alkatība

Ir cilvēku kategorija, kuriem ir labs finansiālais stāvoklis, bet pie tam glabā to kaut kam nākotnē, pagaidām nezinot, kam. Vai vienkārši liek visu zem matrača, lai citi neuzzinātu, ka viņiem ir nauda. Tādā veidā šo līdzekļu faktiski nav, jo tie nenes nekādu labumu un gandarījumu. Bet nauda, kā zināms, taisa naudu. Un bērni tādiem cilvēkiem parasti izaug trūcīgi, jo viņi absolūti nemāk pārvaldīt finanses.

7. Bailes no citu viedokļa

Ir cilvēku kategorija, kuri tērē naudu nevajadzīgām un dārgām lietām, lai tikai izskatītos citu acīs bagātāki. Īpaši tas attiecās uz jaunatni. Piemēram, cilvēks ar maziem ienākumiem pērk dārgu telefonu, bet viņa ziemas zābaki ir cauri, bet virsjaka nemaz nesilda. To izmanto daudzi ražotāji, izlaižot reklāmu, kurā demonstrē skaistu dzīvi.

Nepaļaujies savām emocijām – tās bieži noved pie pārliecīgiem parādiem vai ievilina krāpnieku tīklos. Interesējies par mārketologu shēmām, jo, ja tev ir šī informācija, tu vieglāk izvairīsies no lieku tēriņu lamatām. Plāno ieņēmumus un izdevumus, tiecies uz labu dzīvi un redzēsi, kā tavs kapitāls palielināsies.

Mēs vēlam tev bagātību un panākumus! Neaizmirsti padalīties ar noderīgo informāciju ar draugiem soctīklos!