Attieksme pret dabu

1. Barot pīles ar maizi

Blakus pilsētas dīķiem bieži var vērot mīlīgu skatu: mātes ar bērniem baro pīles ar maizi. Bet neviens nedomā, kā tas kaitē putniem. Maize izraisa kuņģa slimības, zarnu pietūkumu, pat zarnu samešanos, no kuras pīles mirst. Šāds ēdiens noved pie spalvu augšanas traucējumiem, putns var pat pārtraukt lidot.

Labi barota pīle, ko apmāna cilvēka delikatese, pati nevēlas dabiski iegūt ēdienu. Viņas instinkti ir sabojāti, viņa nevarēs lidot uz dienvidiem rudenī un ziemā nosals līdz nāvei.

Turklāt maizes atlikumi piesārņo ūdeni, izraisa aļģu augšanu, kā rezultātā iznīcina rezervuāra ekosistēmu. Noteikti nevajadzētu barot putnus ar maizi. Nevienu putnu! Jums vajadzētu cienāt spārnotos draugus tikai ar graudaugiem, piemēram, auzām, kviešiem, miežiem. Piemērots arī auzu pārslu maisījums un mājputnu zooveikala barība.

2. Barot pilsētas baložus

Baložu barošanas tradīcija rada problēmas cilvēkiem, pilsētai un pašiem putniem. Putnu barošana ar maizi ir slikta lieta, tā saīsina putnu dzīvi. Un veikali, laukumi, parki tiek bojāti ar izkārnījumu lietu. Īpaši cieš pieminekļi, jo urīnskābe izdalījumos tos bojā.

Baloži ir netīrākais pilsētas putnu veids. Tie ir hlamīdiju un ornitozes pārnēsātāji, kam seko problēmas ar plaušām un centrālo nervu sistēmu, palielināta liesa un aknas, ķermeņa intoksikācija. Tāpēc, barojot baložus to pavairošanai, pieaug epidēmiju risks.

Lai izdzīvotu, baložiem nav nepieciešams ēdiens no cilvēku rokām. Viņi lieliski atrod savu ēdienu miskastē, ēd mirušus dzīvnieciņus, savācot infekciju savās spalvās, izdalījumos un knābī. Tāpēc mēģināt ņemt tos rokā nav laba ideja.
Ja nu kādu ir nepieciešams barot, tad tie ir zvirbuļi un zīlītes. Šie putni ir mūsu sabiedrotie, jo viņi ķer mušas, odus un citus kaitēkļus. Viņiem būtu nepieciešamas barotavas, ligzdu mājiņas un putnu būrīši.

3. Piesist strazdu būri pie koka

Ir stingri aizliegts naglot strazdu būri pie koka, it īpaši pavasarī, sulu laikā. Tas būtiski traumē koka augšanu un neļauj jums brīvi noņemt putnu māju tīrīšanai vai pārvietošanai uz piemērotāku vietu.

Strazdu būri var tikt pakarināti vai piesieti pie koka, izmantojot mīkstu stiepli vai sintētisko virvi. Un labāk to darīt 4-5 m augstumā, tālāk no zariem, lai pasargātu māju no plēsoņām. Novietot to nepieciešams ar nelielu noliekumu uz priekšu, virzienā uz izeju un regulāri ziemā iebērt ēdienu.

4. Zvejot pēc ”noķēru-atlaidu” principa

Makšķerēšana jau ilgu laiku vairs nav pārtikas avots un ir kļuvusi diezgan skarba izprieca. Zināms, ka, tiklīdz cilvēki parādās pie zivju bagātiem dīķiem, tur zivis strauji samazinās. Zivju saglabāšanas problēma radījusi ideju par humānu zveju, kad uz āķa nozvejotās zivis palaiž atpakaļ dīķī.

Bet šī zivs ir ar āķi smagi ievainota, ”sakarsēta” ar cilvēka rokām un zaudē savu gļotains pārsegu, kas aizsargā no sēnītēm. Izdzīvošanas iespējas strauji samazinās. Zivju atbrīvošana ir bezjēdzīga - pusstundas vai stundas laikā tā nogrims dibenā un nomirs.

Makšķerēt saskaņā ar principu ”noķēru-atlaidu” – ir ārkārtīgi nežēlīgi pret zivīm. Šis vaļasprieks jau ir līdzīgs sadismam, tāpēc ir daudz cilvēcīgāk zvejot pārtiku. Bet tikai tik daudz, cik ģimene vienā reizē var apēst.

5. Savākt visus no ligzdas izkritušos putnēnus

Vasarā cilvēki atrod putnēnus parkos un mežos, un, nezinot bioloģiju, viņi aiznes tos mājās. Mīlot dabu un degot vēlmē veikt labu darbu, viņi bieži tikai ”palīdz” putnēnam mirt. Izrādās, ka glābt nelaimīgo vajag no pašiem glābējiem.

Pastāv situācijas, kurās putnēnus nedrīkst ņemt, savukārt citās - viņus ir nepieciešams paņemt. Ja putnēns ir slims vai ievainots (velk spārnu, nevar nostāvēt, ir asiņošana, traumas), bez spalvām, netālu pastaigājas suņi vai kaķi, putnēns atrodas uz ceļa, un jūs neredzat ligzdu, no kuras viņš būtu izkritis, - apjautājieties speciālistam. Ja putnēns ir ar spalvām, nav uz ceļa, ir drošā vietā un apkārt lido norūpējušies vecāki – uzlieciet putnēnu uz zara, krūmos vai vienkārši paejiet nostāk. Šos putnēnus nevar ņemt rokās, nogādāt mājās un mēģināt izaudzināt.

Pilnvērtīgi barot putnu nespēsiet, atlaist to brīvībā nebūs iespējams. Nebrīvē audzēti, putni nevar lidot un medīt, pierod pie cilvēka dota ēdiena. Atbrīvojot šādu putnu, jūs nolemjat viņu nenovēršamai nāvei.

6. Klaiņojošu dzīvnieku barošana

Lielākajai daļai klaiņojošo dzīvnieku bija mājas vai saimnieki, kuri paspēlējās ar četrkājainiem dzīvniekiem un izmeta tos. Galvenais iemesls, kāpēc vairojas bezpajumtnieki, nav pašu klaiņotāju vairošanās, bet gan saimnieku izmestie un pazaudētie dzīvnieki. Tie ir nelaimīgu dzīvnieku bari, kas katru dienu turpina parādīties ielās.

Pilsētas apstākļos suņi un kaķi ilgi nedzīvo: viņi visbiežāk mirst no bada, slimībām, mirst zem automašīnu riteņiem un sadistu rokas. Tie, kas izdzīvo un iegūst piekļuvi pārtikai, nekontrolējami vairojas, savācas baros, pārcieš no slimības un nonāk konfliktos ar cilvēkiem. Tikai daži vēlas uzņemties atbildību par to sterilizāciju, nodošanu patversmēs un jaunu īpašnieku meklēšanu.

Strīdi par klaiņojošu dzīvnieku barošanu joprojām nebeidzas. Attīstītajās valstīs šis jautājums tiek atrisināts tiesību aktu līmenī, un ielās tiek uzstādīti speciāli automāti ar ēdienu un ūdeni. Kamēr mūsu pilsētās nesteidzas īstenot tādu iniciatīvu. Tāpēc barojiet klaiņotājus vienā un tajā pašā vietā, prom no ceļiem un ietves, rotaļu laukumiem un citām lielu cilvēku pūļu vietām.

Ja jūs neesat vienaldzīgs pret bezpajumtnieku dzīvi un vēlaties viņiem palīdzēt, tad jums tas jādara kompleksā veidā, nevis tikai ar barošanu. Pievērsies dzīvnieku aizsardzības organizāciju brīvprātīgajiem, patversmju pārstāvjiem, lai viņi palīdzētu sniegt medicīnisko palīdzību dzīvniekiem un organizētu uzturēšanu.

Cilvēka darbības ir smagi izjaukušas dabisko līdzsvaru, un vislabākais, ko mēs varam darīt attiecībā uz dzīvniekiem, ir atstāt tos mierā un ļaut viņiem brīvi dzīvot. Bet kamēr šī ideja ir utopiska, mums vajadzētu maksimāli rūpēties, lai mūsu attieksme pret dabu būtu saprātīga un labie nodomi situāciju nepasliktinātu.

Ja jums vēl nav suns, varbūt tas ir īstais laiks, lai dotu mīlestību kādam mazam astainam brīnumam.

Kaķu mīļotāji nevar pretoties viņu šarmam un uzaicināt viņus savās mājās. Bet pat tādam īrniekam ir vajadzīga disciplīna.
Un ko jūs darāt, lai gūtu labumu apkārtējai dabai, vai vismaz tai nekaitētu? Vai tu saproti, ka daba iet bojā katru minūti, un ir jāpieliek arvien lielākas pūles, lai to saglabātu? Mēs ceram, ka šī informācija lika jums padomāt. Noteikti atstājiet savu komentāru un dalieties rakstā ar saviem draugiem.