No sākuma tiksim skaidrībā ar mūsu jautājuma pirmo daļu. Izrādās burtu secība uz klaviatūras ir tieši tāda, lai atvieglotu mūsu rakstīšanu, palielinot rakstīšanas tempu. Sākotnēji varētu likties, ka burtus jāsakārto alfabētiskā secībā, bet šis izkārtojums nebūtu praktisks. Mūsdienu klaviatūras izkārtojumā, tās centrā atrodas tie alfabēta burti, kurus mēs visbiežāk izmantojam.

Kā arī klaviatūras izstrādātāji ir pacentušies burtu izvietojumu veidot tā, lai biežāk sastopamo burtu kombinācijas atrastos blakus. Tas krietni palielina rakstīšanas tempu, tāpēc paši pieredzējušākie klaviatūras lietotāji minūtē spēj sarakstīt ap 300 simboliem un vairāk.

Klaviatūras izkārtojums palīdz ātrāk ievadīt tekstu, tomēr sākotnēji šim izkārtojumam, bija daudz praktiskāki apsvērumi. Klaviatūru pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimtā, kad rakstīšanai izmanto rakstīšanas mašīnas. Sākotnējais burtu izkārtojums bija atšķirīgs, tomēr lietotāju pieredze un ieteikumi, tos nolikuši īstajās vietās. Sākumā daudzi bieži lietojamie burti atradās rakstāmmašīnas klaviatūras malās un tas drīz vien noveda pie klaviatūras mehānisma sabojāšanās, tāpēc biežāk izmantojamos burtus pārcēla tuvāk centram, tādējādi paildzinot rakstāmmašīnas mūžu.

Tagad atliek noskaidrot izcilnīšu patieso nozīmi. Pieredzējuši rakstītāji tekstus raksta izmantojot abas rokas un roku rādītājpirksti atrodas uz burtiem F un J. Cilvēkiem regulāri izmantojot klaviatūru, rakstīšana kļūst ar vien vieglāka, un rakstīt garus tekstus var gandrīz neskatoties uz klaviatūru, tomēr cilvēka rokas mēdz `pazaudēties` telpā un tieši tāpēc uz klaviatūras burtiem F un J ir šie izcilnīši, kas palīdz veikli atrast pareizo roku pozīciju.

Varētu likties, ka klaviatūra ir vienkāršākā sarežģītā datora sastāvdaļa, taču arī klaviatūra ir smalki pārdomāts instruments ar ko kontrolēt pašu datoru.