2012–2015: «Puika, kurš izdzīvoja» maina rētu pret ragiem

Rets filmu par Poteru pielūdzējs uzskatīja Redklifa spēli par īpašu. Viņa vārds bieži pazuda starp uzslavām pieredzējušiem kolēģiem un pat vienaudžiem. Viņa lomu krājumā, pabeidzot sāgu par Poteru, bija tikai 2 filmas - “Decembra puikas” un “Mans zēns Džeks”. Viņa turpmākā karjera bija zem jautājuma zīmes, un vajadzēja izlemt, ko darīt.

Un Deniels nolēma. Teātra izrāde “Evkuss”, kur aktieris staigāja pa skatuvi kails (turklāt labi spēlēja lomu), bija pirmais zvaniņš kritiķiem un skatītājiem – Redklifs ar visiem spēkiem gatavojas “izrauties no Hogvarta mantijas”.

Aktiera pirmā parādīšanās uz ekrāna pēc “Potera ēras” bija advokāta Artura Kipsa loma trillerī “Sieviete melnā”. Scenāriju Deniels bija lasījis 4 stundas pēc filmēšanās “Nāves dāvanu” pēdējās daļā un ļoti priecājās par iespēju nospēlēt pieaugušu vīrieti. Pēc sižeta Kipss dodas uz tālā ciemata muižu darbam ar dokumentiem un saskaras ar mistiskiem notikumiem.

Kritiķi atkal savaldīgi pieminēja Redklifa spēli, jo filma vairāk koncentrējās uz drausmīgu gaisotni nevis uz varoni, un tas neļāva aktierim izpausties pilnā mērā. Bet skatītāji novērtēja Deniela darbu, kaut gan bieži jokoja par “šausmenīti” ar Hariju Poteru.

Daudz draudzīgāki gan kritiķi, gan skatītāji izturējās pret diezgan brīvu Mihaila Bulgakova stāsta “Jaunā ārsta piezīmes” traktējumu britu ekranizācijā. Atkarīgā cilvēka tēls, kurš apjūk apkārtējā vidē un lieto aizliegtus līdzekļus, atklāj jaunas aktiera talanta robežas. Redklifs ir ļoti liels Bulgakova cienītājs un cer kādreiz nospēlēt kaķi “Meistars un Margarita” ekranizācijā.

Pēc Bulgakova darba ekranizējuma mūsu varonis izmēģina visu. Allena Ginzberga provokatīvā loma filmā “Nogalini savus mīļotos” kļuva par pirmo pierādījumu aktiera gatavībai citām tēmām un dažādiem eksperimentiem, bet vēlākie “Ragi” kļuva par šoka saturu (labākajā šī vārda nozīmē) visiem tiem, kuri jau bija Redklifa karjerai “uzlikuši krustu”.

Pats aktieris atzinās: “viņš negribēja domāt, ka poteriāde - tas ir labākais, uz ko viņš ir spējīgs”. Daniels nesaņēma nekādas balvas, bet kļuva par vienu no stiprākajiem papildinājumiem to gadu neatkarīgā kino aktieru plejādē.

Nebūdams pietiekami pieredzējis aktieris un to saprotot, Redklifs sāka strauji paplašināt savu darbu sarakstu. Tajos gados viņš izskatījās pēc ziņkārīga bērna, kurš ilgi sēdēja mājās un beidzot izgāja uz ielas. Un kā bērns Deniels ķērās pie visa spilgtā, lai labāk izjustu kino pasauli un atrastu savu vietu.

2015–2017: Ķermeņa loma, Frankenšteins un skinhedi

2015. gadā pēc neliela klusuma aktieris atgriezās lielajā kino ar filmu “Viktors Frankenšteins” palīga Igora lomā, kura vārdā arī bija nofilmēts stāsts. Filma tik tikko atmaksājās, un skatītāju viedokļi par Deniela spēli bija atšķirīgi. Daži tā arī neredzēja viņa mēģinājumu tēlot savu personāžu līdz nepieciešamajam līmenim, citi, pretēji, atrada aktiera spēlē jaunas šķautnes un spilgti izteiktus iekšējos konfliktus.

2016. gads kļuva par vienu no nozīmīgākajiem aktiera karjeras vēsturē. Pirmie kases ienākumi kopš “Sievietes melnā” bija pateicoties filmai “Krāpšanas ilūzija 2”, kur Redklifs lieliski parādīja sevi antagonista lomā. Deniels diezgan pašpārliecināti pielaikoja skinheda lomu brutālajā filmā “Absolūtā vara”. Aktieris dažreiz pat atvainojās par sava personāža izteikumi filmēšanas laukumā, jo reizēm viņš bija pārāk iedzīvojies tēlā.

Taču galvenais jaunums, kas izraisīja skatītāju starpā diskusiju, bija aktiera parādīšanās līķa lomā absurdistu filmā “Cilvēks — Šveices nazis”. Šo scenāriju pats Deniels nosauca par “traku, bet lieliski uzrakstītu”, bet iespēju filmēties kinolentē – par “kārtējo brīnišķīgo eksperimentu”. Aktieris saskatīja dažu ainu ārējā pretīguma pavedienā dziļāku problēmu un pārdzīvojumu klāstu. Pārsteidzoši, bet filma iepatikās lielākajai daļai kritiķu un skatītāju, neskatoties uz diezgan specifisku sižetu.

Daudzi var apgalvot, ka līķa loma nav tik sarežģīta, bet intervijā aktieris stāsta, ka šis tēls ļoti labi pārdomāts – sākot no ķermeņa stāvokļa līdz žokļu kustībai un dikcijai.

Šajā laikā Deniels neilgi atgriezās masu filmās. Bet, tieksme uz eksperimentiem, lai arī bez lieta budžeta pielietojuma, tomēr izrādījās stiprāka. Redklifs arvien biežāk meklē režisorus - iesācējus un pavisam atšķirīgus no citiem scenārijus, lai piedalītos jaunos izaicinājumos.

2017–2020: Izdzīvošanas spēles, rokas - pistoles un nākotne

2017. gadā iznāca filma “Džungļi”, kas balstīta uz Izraēlas apceļotāja dienasgrāmatām. Filma bija kļuvusi par īstu pārbaudījumu Denielam. Aktierim lielāko daļu filmēšanas periodā vajadzēja badoties, un viņš pastāvīgi bija bezspēka stāvoklī. Interesanti, ka laukumā atradās atsevišķs cilvēks, kurš vēroja, lai bīstamie dzīvnieki neuzbruktu filmēšanas grupai un aktieriem.

2019. gadā Redklifs izmēģināja sevi seriālā “Brīnumdari”, un “pirmo kucēnu nebija jāslīcina”. Viegls, bet apdomīgs komēdijas seriāls jau savāca savu fanu grupu, bet aktieris atkal parādīja sevi no negaidītas puses. Lai gan arī bez šī darba jau šķita, ka Deniela eksperimentiem nav iespējams izsekot.

Nesen iznākušajā filmā “Akimbo lielgabali” Redklifs iemina sev taciņu uz trešā un asa sižeta filmu pasauli, bet aprīlī iznākošajā filmā “Bēgšana no Pretorijas”, Deniels mums atklās jaunā cilvēka tēlu, kurš grasās izbēgt no cietuma. Ārējās izmaiņas, protams, arī būs.

Tagad aktieris ir kļuvis jūtīgāks pret industriju. Ilgi gaidītais “Oskars”, kas bija piešķirts Dikaprio par “Izdzīvojušo”, iespējams, pamudināja viņu spēlēt filmā “Džungļos” (vajadzētu minēt viņu līdzību). Bet nestandarta komēdiju seriālu popularitātes vilnis pamudināja spēlēt filmā “Brīnumdari”. Taču honorāra jautājums joprojām nav svarīgāks par daiļrades vērtību, un aktieris arvien vairāk attālinās no komerciālā kino.

Vai Denielam Redklifam izdevās tikt vaļā no rētas zibens formā, kas atrodas uz pieres?

Mēs domājam, ka jā. Viņš nebaidās eksperimentēt. Viņam vienaldzīgi lieli honorāriem, jo viņš ir viens no bagātākajiem sava laika aktieriem, pateicoties Harijam Poteram. Un tieši biezs maks un milzīga aktiera griba ļauj viņam brīvi izvēlēties ne vienmēr lielus, bet interesantus un oriģinālus projektus. Viņš meklē sevi. Un ar katru jaunu filmu atrod aizvien vairāk. Un pateicoties mīlīga briļļaina puikas lomai.

Nav nekādu garantiju, ka Redklifs sasniegs pjedestālu un saņems balvas. Bet tas nav svarīgi, jo aktieri no kategorijas „Oskara mednieki“ ”bieži kļūst par tēlu ķīlniekiem, kas izdevīgi izskatās uz aktuālā sociālā fona. Un Denielu mēs atcerēsimies kā spilgtu un drosmīgu eksperimentu veicēju, lai arī bez zelta statuetes rokās.

Un lūk, ko par “cīņu pret Hariju Poteru” saka pats aktieris.

Visi vienmēr cenšas paredzēt, ka tā vai cita filma ir mans komentārs pret pagātnes filmām. Bet tā nav. Es negribu, lai cilvēki aizmirstu, ka esmu Harijs Poters. Es spēlēju šo lomu 10 gadus, es viņu mīlu un priecājos, ka cilvēki ir redzējuši šo filmu.