Lai gan teorētiski apzināmies fast–food ēdienu un dažādu pusfabrikātu kaitīgumu, reizēm atturēties no šīm neveselīgajām maltītēm ir grūti.

Kaut kādā mistiskā veidā burgeri, uzkodas, čipsi un našķi šķiet ārkārtīgi garšīgi un vilinoši.

Ir gadījumi, kad fast–food nenodara kaitējumu, jo iekļaujas katram cilvēkam atbilstošā kopējā dienas uzņemto kaloriju un uzturvielu daudzumā.

Pusfabrikātu, fast–food un junk–food ražošana ir gigantisks bizness, kurā iesaistītas lielas, pasaules mēroga kompānijas.

Daudzi no produktiem ik dienas redzami filmās un seriālos, fast–food tiek reklamēts kā stilīga un mūsdienīga dzīvesveida sastāvdaļa, pie tam reklāmas uzsver, ka produkti ir dabīgi un ekoloģiski, daļa no tiem – pat vietējo ražotāju.

Viņi rada kompleksas ēdienu formulas, kas garšas kārpiņas kairina pietiekami spēcīgi, lai ēdiens tiktu klasificēts kā kārdinošs un garšīgs, bet šiem ēdieniem nekad nav viena, izteikta primārā garša, kas varētu smadzenēm nodot signālu, ka pietiek ēst, jo ir iestājies apnikums.

Bet pati lielākā problēma ir tā, ka ar fast–food ēdienu cilvēks uzņem daudz vairāk kaloriju, nekā tas viņiem ir nepieciešams, un šim ēdienam nav pievienotās vērtības, jo netiek uzņemtas vērtīgās uzturvielas – vitamīni, minerāli, olbaltumvielas un antioksidanti.

Jārēķinās, ka pusfabrikāti un fast–food ēdieni tiek ražoti tā, lai būtu pēc iespējas lētāki un ilgāk uzglabājami. Gaļa bieži tiek aizvietota ar lētu tauku masu vai dažādiem nekvalitatīviem gaļas «atgriezumiem», produkta masa tiek palielināta uz dažādu papildvielu rēķina, un pastāv risks uzņemt kaitīgus konservantus, krāsvielas, nitrītus un nitrātus, kas ir kancorigēnas vielas.

Ātrās ēdināšanas iestādēs var atrast arī veselīgus produktus un pat dažādu maizīšu piedāvājumā parādās iespēja variēt produktus, piemēram, izvēlēties graudu maizi vai svaigu dārzeņu un salātu piedevas.